Svecēm sadegot, telpā izplatās dažādas vielas, un tas ne vienam vien licis uzdot jautājumus par to kaitīgumu. Zinātniski nav izdevies pierādīt, ka sveču dēļ varam iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, jo sadegušo vielu koncentrācijas nav augstas, taču ir vērts padomāt par to, kādās telpās un tieši kādas sveces dedzinām. Ieteikums, kuru dzirdēsim teju no katra ražotāja un sabiedrības veselības speciālista būs par to, ka sveces jādedzina labi vēdinātās telpās. Taču neatkarīgi no tā, cik liela un izvēdināta ir telpa, ir vērts pievērst uzmanību arī tam, no kādiem materiāliem sveces ir ražotas. Turklāt sveču sastāvs nosaka arī to, cik tās ir videi draudzīgas.
Bišu vaska sveces – videi un veselībai draudzīgākās
Videi un veselībai visdraudzīgākās ir bišu vaska sveces, jo tās sadegot rada daudz mazāk kvēpu par citām svecēm. Turklāt tās tiek iegūtas no medus ražošanas blakus produkta, kas nozīmē, ka to ražošanai netiek lietoti papildu resursi. No sadegšanas tīrības viedokļa veselībai un videi draudzīgas ir arī sojas, kokosriekstu eļļas un citas no augu taukiem darinātas sveces. Tiesa gan, par pilnībā videi nekaitīgām tās tomēr uzskatīt nevar.
“Augu tauku sveces sadeg tīrāk nekā parafīna sveces, un tās ražo no atjaunīgiem resursiem. Bet šo augu tauku iegūšanai tāpat vajag resursus.
Gan sojas, gan palmu eļļu plantāciju dēļ šobrīd ļoti izcērt lietus mežus, tāpēc no vides viedokļa man tās ir grūti uzskatīt par daudz labākām alternatīvām,” uzskata inženierzinātņu doktore Simanovska.
Būtiski ir arī apzināties, ka ietekmi uz vidi rada ne tikai dažādu dzīvotņu iznīcināšana, veidojot plantācijas, bet arī piesārņojuma radīšana, audzējot noteiktas kultūras. Piemēram, ja kā videi draudzīgu alternatīvu tirgotāji piedāvā rapšu eļļas sveces, jāpatur prātā, ka rapši tiek audzēti plantācijās, kurās lieto pesticīdus, tā piesārņojot apkārtējo vidi un kaitējot noteiktām kukaiņu populācijām.
Kaitējums slēpjas dedzināšanas apmēros
Jautāta, vai sveču sadegšanas laikā radušies sodrēji patiešām ir kaitīgi cilvēka organismam, Simanovska atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka viss tomēr slēpjas dedzināšanas apmēros. “Jā, pētījumi rāda, ka sveces no augu valsts produktiem sadegot rada mazāk sodrēju nekā parafīna sveces. Sodrēji patiešām ir nevēlami cilvēku organismam, bet nav ziņu, ka dedzinot sveces, tie izdalās tādā apjomā, lai kaitētu tipiska patērētāja organismam. Tomēr, runājot par baznīcas kalpotājiem, kuri bieži uzturas baznīcā, ir bažas, ka viņiem sveču sadegšanas produkti varētu slikti atsaukties uz veselību,” skaidroja Simanovska.
Par to, vai aromatizētas sveces rada lielāku gaisa piesārņojumu, arī domas dalās – ražotāji uzsver, ka, dedzinot tās labi vēdinātās telpās, alerģijas raisošas vielas neizdalās tik daudz, lai kaitētu cilvēku veselībai.
Tikmēr Simanovska uzskata, ka alerģiskiem cilvēkiem tās var radīt papildu slodzi un būt nepatīkamas, tāpēc šādos gadījumos iesaka lietot nearomatizētas sveces un smaržu iegūt, karstā ūdenī ielejot dabiskās aromātiskās eļļas.
Jāpievērš uzmanība sastāvam
Ir vairāk nekā skaidrs, ka parafīna sveces, kas veidotas no naftas produktiem, ilgtspējīgi domājošā sabiedrībā kļūs arvien mazāk pieprasītas un tās arvien vairāk aizstās sveces, kas veidotas no atjaunojamiem resursiem – augu eļļām. Taču ir vērts kritiski izvērtēt ne tikai to, kādu ietekmi uz vidi varētu būt radījusi konkrētā auga audzēšana, bet arī sveces marķējuma informāciju.
Jābūt norādītam augu eļļas procentuālam sastāvam, lai izvairītos no gadījumiem, kad tā ir tikai maza daļa no sveces, kuras lielāko daļu veido parafīns.
Eksperti tāpēc iesaka iegādāties sveces, kas ir ražotas un tiek tirgotas Eiropas Savienībā. “Uz svecēm, kā uz ikvienu patērētājiem domātu produktu, attiecas preču drošības prasības, kas nosaka ierobežojumus arī to ķīmiskajam sastāvam. Tāpat ir atsevišķi standarti, piemēram, par ugunsdrošību. Es noteikti ieteiktu sveces nepirkt internetā ārpus Eiropas Savienības, jo Eiropas likumu prasības ir daudz augstākas nekā citur pasaulē. Sveces mūsdienās nav pirmās nepieciešamības prece, un, tās dedzinot, izdalās gan klimatam kaitīgā ogļskābā gāze, gan citas, cilvēka veselībai nevēlamas vielas, taču to dedzināšana rada prieku un patīkamu noskaņu. Tāpēc es teiktu – izmantojiet ar mēru un neaizmirstiet par ugunsgrēka risku,” norādīja Simanovska.
