Vides draugi ceļ trauksmi par «zaļmaldināšanu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vides aktīvisti satraukušies par «zaļmaldināšanu». Zaļais jeb eko dzīvesveids kļuvis par modi, un uzņēmumi steidz rotāt savus produktus ar pašizdomātām eko zīmēm. Kā neapjukt eko zīmju plašajā klāstā?

Mūsdienās uzņēmumi, kas sauc sevi par zaļiem, rada priekšstatu, ka tie piedāvā labākus produktus, ir atbildīgi pret vidi un šķiet arī pat stilīgāki. Taču - vai šis zaļums nemēdz būt maldinošs?

Vai prece tik zaļa?

"Bieži vien produktiem, piemēram, tiek piedēvētas kaut kādas zaļas īpašības, kas nemaz nav tik zaļas, vai arī tiek likti dažādi marķējumi, uzņēmumu pašu izdomāti marķējumi, kas it kā apliecina kā, ka produkts būtu zaļš, bet nav atkal nekādu citu pierādījumu tam, ka tas produkts tik tiešām ir zaļš," klāstīja biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis Jānis Brizga.

Arī lielās veikalu ķēdes par sevi saka, ka ir videi draudzīgas, tomēr novērojumi liecinot, ka viss nebūt nav tik zaļi.

"Principā šī diskusija par ''zaļmaldināšanu'' sākās ar mūsu reakciju uz "Rimi" kampaņu par domino kauliņiem, kas, mūsuprāt, neatbilda īsti "Rimi" korporatīvās atbildības tādiem principiem, ko viņi paši saka," atzina Brizga.

Tātad par "zaļmaldināšanas" pamatlicēju var saukt šos plastmasas domino kauliņus, kurus "Rimi" saviem pircējiem dāvināja, iepērkoties par konkrētu summu. Aktīvisti aicināja pret to protestēt un nest kauliņus atpakaļ. Taču veikals norāda, ka neviens domino kauliņš atpakaļ neesot saņemts.

"Rimi" norāda, ka cenšas savā darbībā būt videi draudzīgi, tomēr redzams, ka ne vienmēr vides aizstāvji tam piekrīt. Arī pats "Rimi" atzīst, ka mazumtirgotāji šobrīd ne vienmēr ir līdz galam zaļi.

"Tās divas lietas, kas vidi ietekmē visspēcīgāk un kas atstāj vislielāko nospiedumu, ja runājam par negatīvo efektu, ir aukstumsistēmas, kas pircējiem ir redzamas. Un otra lieta, kas atstāj vislielāko nospiedumu, ir tieši elektrība, un šie ir tie aspekti, kas mums ir primārie," teica "Rimi" pārstāve Inga Bite.

Attaisno plastmasu

Šī iemesla dēļ "Rimi" veikalos pakāpeniski notiek gan dzesēšanas, gan apgaismojuma sistēmu nomaiņa. Veikals arī strādājot pie tā, lai ieviestu videi draudzīgāku iepakojumu savas preču zīmes produktiem. Ar līdzīgiem izaicinājumiem saskārusies arī "Maxima" veikalu ķēde.

Veikaliem bieži tiek pārmesta pārmērīga plastmasas iepakojumu izmantošana. Taču veikali taisnojas, ka tas nepieciešams vai nu higiēnas prasību ievērošanai, vai arī paši ražotāji pārcentušies.  Protams, veikals varētu šādas preces nepārdot, taču, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums.

"Jā, paskatoties arī šeit, mēs redzam, ka ir produkti, kas ir iepakoti dubulti, piemēram, eksotiskie produkti, kas nāk pietiekami tālu; tur arī ir jādala divos variantos – viens ir šis iepakojums, kas ir domāts kā transporta iepakojums, lai šī prece nonāktu līdz galam labā veidā un lai pircējs viņu varētu nopirkt. Un otrs ir tas iepakojums, ko pircējs aiznes mājās," teica "Maxima" pārstāvis Ivars Svilāns.

Dažādi eko marķējumi

Uz produktiem redzam dažādus marķējumus "eko", "bio", "zaļā karotīte", taču, vai tas nozīmē, ka produkti ir arī zaļi attiecībā pret vidi?

"Tā lielākā problēma, ka bieži vien uzņēmumi paši liek uz produktiem dažādus apgalvojumus, kas ne līdz galam ir pierādīti, vai no iepakojuma nevari līdz galam izsekot, vai tas tā ir vai nav," teica biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis.

Pārtikas ziņā "bio'' un "eko" marķējums ir aizsargāts ar normatīvajiem aktiem. Arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) stingri uzrauga visu ražošanas procesu, līdz ar to produkta saturs tiešām būs zaļš. Taču tas nenozīmē, ka arī tā iepakojums tāds ir.

"Jogurti, piemēram, kas ir arī bio jogurti Latvijā (..). Principā tie ir dubultā iepakojumā – ir gan plastmasas trauciņš, kurā ir pats jogurts iekšā. Un tas viss vēl ir apvilkts ar kartona iepakojumu, lai  droši vien radītu patērētājam tādu dabīgāka produkta priekšstatu," klāstīja Brizga.

Mulsinošās norādes

Mulsumu rada arī dažādas kvalitātes un sertifikācijas norādes uz produktiem, kas reizēm tiek pārprastas.

"Ļoti bieži mums ir kaut kādas brīvprātīgās sertifikācijas zīmes. Piemēram, Latvijā ir tāda brīvprātīgā sertifikācijas zīme kā “Dabīgs produkts”, bet tiek lietota zaļā lapiņa, kas ir līdzīga bioloģiskās lauksaimniecības produktu lapiņai, bet nozīme tai lapiņai ir pavisam citādāka. Ja es saku, ka tas ir dabīgs produkts: tad kas šajā produktā ir dabīgs: kas konkrēti, kura sastāvdaļa? Vai tas viss ir dabīgs?" sprieda PVD pārstāve Tatjana Marčenkova.

Daudzi arī līdz galam neizprot "zaļās karotītes" nozīmi – tā norāda uz produkta izcelsmi, proti, ka produkts ražots Latvijā un vismaz 75% no izejvielām ir nākušas no Latvijas. Tomēr tas nenozīmē, ka pats ražotājs ir bijis zaļš.

"Ne visos gadījumos tur varētu būt bioloģiskās sastāvdaļas, jo tādā gadījumā ir jāiet šī te sertificēšana attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību. Tāpēc par zaļu, īsti zaļu, nevar nosaukt. Zaļš pēc krāsas, bet nav zaļš pēc būtības," skaidroja PVD speciāliste.

Pircējus mēdz maldināt

Zaļums ir attiecināms ne tikai uz pārtikas precēm, bet arī uz dažādām tehnoloģijām un citiem pakalpojumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir secinājis, ka uzņēmumi mēdz tīši vai netīši izteikties ļoti vispārīgi, nenorādot, kas tieši viņu darbībā ir videi draudzīgs, kā rezultātā pircēji var tikt maldināti.

"Kaut vai šis te: “mūsu auto ir zaļāks nekā citu konkurentu auto”, vienkārši nav norādīts attiecībā: kas ir tieši mērīts. (..) Jābūt tādiem konkrētiem un pierādāmiem tiem apgalvojumiem, vienkārši nepietiek ar to, ka pasaka, ka: jā, mums viss ir zaļš un tā tālāk, bet patiesībā ir kaut kāda maza lietiņa, kas ir zaļa," stāsta PTAC pārstāve Ieva Baltiņa-Brūklīte.

Biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvis piebilst: "It sevišķi attiecībā, piemēram, uz mazgāšanas līdzekļiem, tīrīšanas līdzekļiem, dažādām higiēnas precēm parādās dažādi apgalvojumi.

Tiek piesauktas dažādas puķes, ziedi, okeāna smarža un tamlīdzīgi. Taču lielākoties tie produkti nav ne tuvu stāvējuši klāt. Ja arī ir, tad ļoti sīka detaļa pielikta klāt, kāda ēteriskā eļļa no kāda zieda, bet viss pārējais produkts ir ķīmiski sintezēts no naftas produktiem."

Kam jāpievērš uzmanība?

Neskatoties uz to, ka daudziem uzņēmumiem labpatīk sevi saukt par zaļiem, zaļums to darbībā izpaužas vien dažos faktoros. Tādēļ - kam tad būtu jāpievērš uzmanība?

"Pirmais solis ir noteikti apskatīties, kas tad ir lielākās ietekmes uz vidi. Ja tas ir kaut kāds ražojošs uzņēmums, tad cik efektīva ir pati ražotne, kādas ir tās izejvielas, kas tiek izmantotas visā piegādes ķēdē.

Jo bieži vien tās slodzes un problēmas parādās kaut kur tālu prom no paša uzņēmuma, bet uzņēmuma atbildība ir izsekot visai piegādes ķēdei un skatīties, kas notiek arī citās zemēs," teica Brizga.

Ne vienmēr zaļš ir tik zaļš, kā to mālē. Ja izvēlaties produktu pēc tā, cik šķietami zaļš ir tā ražotājs, pārliecinieties, vai neesat "zaļmaldināts".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti