Vides dienests: No Lietuvas nākušais piesārņojums jūrā pie Liepājas ir noārdījies

Latvijas iedzīvotājiem nav jāsatraucas par Baltijas jūrā nokļuvušajiem notekūdeņiem, kas nopludināti no uzņēmumam AB “Grigeo Klaipeda” piederošās makulatūras pārstrādes rūpnīcas. Par to Latvijas Radio informēja Latvijas Valsts vides dienests, kas turpina sekot līdz notikumu gaitai saistībā ar 7. janvāra notikumiem, kad naktī Lietuvas vides speciālisti sadarbībā ar likumsargiem atklāja, ka Kuršu jomā no rūpnīcas tiek novadīti pilnībā vai daļēji neattīrīti notekūdeņi.

No Lietuvas nākušais piesārņojums jūrā pie Liepājas ir noārdījiesInga Ozola


    Liepājā peldes jūrā ir ikdienas paradums daudziem liepājniekiem, it īpaši vasaras sezonā, tāpēc, izdzirdot, ka Lietuvas pusē kāds iepludina netīrus notekūdeņus, rada bažas. Liepājnieces Regīna un Janīna uzskata, ka konkrētais gadījums ir tikai viena neliela daļa no tā, ko cilvēku sadzīve nodara Baltijas jūrai.

    „Tā jūra jau tāpat ir netīra. Ūdens visur netīrs. Cilvēki paši vainīgi, un esam lielākie piesārņotāji, lai cik skumīgi tas nebūtu. Mēs esam „riktīgie rukši”. Viena Lietuva jau nevar piesārņot visu Baltijas jūru. Vainīgi gan šie, gan tie un visi pārējie...”

    Ne tik senā pagātnē viena no Baltijas jūras piesārņotājām bija arī Liepāja. No Karostas jūrā tecēja visa sadzīves kanalizācija, atceras Liepājas domes vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece. Šis fakts daudziem jau aizmirsies. Situācija mainījās 2009. gadā.

    „Faktiski pilsēta ir izdarījusi visu, lai pilsētas neattīrītie notekūdeņi jūrā nenonāktu. Karosta ir pieslēgta centrālajam kanalizācijas tīklam, un visi notekūdeņi tiek novadīti uz pilsētas attīrīšanas iekārtām. Pirms tam visi Karostas komunālie notekūdeņi nonāca jūrā,” skaidro Liepniece.

    Ziņas par Lietuvas rūpnīcas nopludinātajiem notekūdeņiem ir nepatīkams.

    Līdz šim veiktās analīzes Liepājas pludmalē liecina, ka jūrā ūdens atbilst kvalitātes prasībām.

    „Spriežot pēc tā, ka pašvaldība peldsezonas laikā regulāri ņem analīzes, tad pēdējos astoņus gadus, kad sniedzam pieteikumus Zilā karoga iegūšanai, nav pārsniegti mikrobioloģiskie rādītāji. Varētu teikt, ka ūdens kvalitāte ir laba vai pat izcila,” atzīst Liepniece.

    Klaipēdas rūpnīca, kam pievērsta uzmanība šajās dienās, agrāk bija iekļauta Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (Helsinku Komisija (HELCOM)) karsto punktu sarakstā kā avots, kas piesārņo jūru ar notekūdeņiem. 2002. gadā ražošanu pārtrauca un uzņēmumu modernizēja, norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece un Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. Latvijas atbildīgas institūcijas jau pieprasījušas paskaidrojumus par to, cik liels ir bijis piesārņojums un cik bieži tas nonācis jūrā. Notikušo izmeklē Klaipēdas apgabala prokuratūra, tāpēc tuvākas ziņas pašlaik netiek sniegtas. Par reālo situāciju informējuši Lietuvas kolēģi.

    „Viņi mūs informēja par vielām un koncentrāciju, kas konstatētas pirms attīrīšanas, pirms novadīšanas jūrā, tas neliecina par katastrofu vai par bīstamām, toksiskām vielām. Protams, tās vielas pārsniedz normas, kas ir attīrītam ūdenim, ko var novadīt vidē, bet tas nav nekas katastrofāls,” stāsta Evija Šmite.

    Klaipēdas rūpnīcas neattīrītie notekūdeņi nav vienīgie ūdens piesārņotāji, jo Latvijas jūras piekrastē nonāk ūdeņi no Klaipēdas pilsētas, ostas, Nemūnas upes, Nidas, piekrastes kūrortiem un citām vietām, uzsver Evija Šmite, piebilstot, ka piesārņojums uz Latvijas pusi nāk tieši no dienvidiem un dienvidrietumiem, to ietekmē vēja virziens un straumes, tāpēc tam, kas notiek Lietuvā, ir tieša ietekme.

    „Šīs vielas ir slāpekļa un fosfora organiskie savienojumi. Nonākot jūrā, tās ir barības vielas aļģēm. Aļģes savairojas, atmirstot patērē skābekli, atkal pasliktina ūdens kvalitāti un ūdens dzidrumu. Dod savu artavu vispārējā Baltijas jūras eitrofikācijā. Konkrēti Klaipēdas kartona rūpnīcas (AB “Grigeo Klaipeda“ agrāk saucās “The Klaipėda Cardboard Factory”, tāpēc arī mēs to dēvējām par Klaipēdas kartona rūpnīcu) gadījums – to uzreiz nevar konstatēt, un tiešu efektu tas nedod.

    Labā ziņa, ka rūpnīca nodarbojas ar makulatūras pārstrādi, nevis celulozes ražošanu, tad tie būtu toksiski savienojumi, kas būtu bīstami,” klāsta Šmite.

    Slāpekļa un fosfora organiskie savienojumi rada ilglaicīgu nelabvēlīgo efektu. Baltijas jūras dziļūdens ieplakās veidojas bezskābekļa jeb mirušās zonas. Tas savukārt ietekmē zivju resursus. Visvairāk barības vielu jūrā nonāk ar upju ūdeņiem, bet jūrā ūdens ir netīrāks tieši Lietuvas pusē, to apstiprina vides monitorings un mērījumi pie Lietuvas robežas.

    „No Lietuvas līdz Jūrmalciemam jūrā ūdens kvalitāte ir sliktāka, tuvāk Liepājai ūdens kvalitāte uzlabojas, piesārņojums no Lietuvas ir noārdījies - to apstiprina vides monitorings un mērījumi pie Lietuvas robežas,” saka Šmite.

    Zināms, ka Lietuvā esošais Klaipēdas papīra izstrādājumu un kartona ražošanas uzņēmums AB”Grigeo Klaipeda”, kam pieder vairākas rūpnīcas arī pie Viļņas, no pārstrādātā papīra ražo tualetes papīru un papīra dvieļus „Grite”, kas nopērkami Latvijas lielveikalos. Pēc veiktās pārbaudes un vides piesārņojuma konstatēšanas rūpnīca notekūdeņus jau sākusi attīrīt caur ”Kaipēdas ūdens” sistēmu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti