Vides dienests: 28 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Latvijā ilgstoši piesārņo vidi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Veicot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) testēšanu 2022. gadā, Valsts vides dienests (VVD) konstatējis, ka 28 iekārtas Latvijā ilgstoši, proti, trīs, četru vai vairāk gadu garumā piesārņo vidi. Pērn kopumā vidē novadīti 196,2 miljoni kubikmetru notekūdeņu, un būtiska daļa no tiem vidē novadīti nepietiekami attīrīti, informēja VVD.

VVD gan norādīja, ka vēl

2019. gadā problemātisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sarakstā bija 58 iekārtas, taču šogad jau vairāk nekā uz pusi mazāk.

No 28 ūdens attīrīšanas iekārtām, kuras ilgstoši piesārņojušas vidi:

  • 11 iekārtas apsaimnieko tikai sadzīves notekūdeņus;
  • septiņas apsaimnieko sadzīves un ražošanas notekūdeņus;
  • 10 no iekārtām nepienācīgi attīra ražošanas notekūdeņus.

21 no 28 iekārtām šos nepietiekami attīrītos notekūdeņus novada dažādās Latvijas ūdenstilpēs, tādējādi būtiski pasliktinot upju un ezeru ūdens kvalitāti, skaidroja VVD.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga norādīja, ka vairumā šo gadījumu cēlonis ir tehnoloģiski novecojušas attīrīšanas iekārtas vai speciālistu trūkums, kas spētu uzturēt atbilstošu tehnoloģisko attīrīšanas iekārtu režīmu. Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Baklāne-Ansberga uzsvēra, ka minēto 28 iekārtu gadījumā nepieciešamas investīcijas un ilgstoši ieguldījumi.

Tāpat virkni problēmu rada ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas neesamība dažādās pārtikas ražošanas nozarēs, tādējādi pārslogojot komunālo uzņēmumu attīrīšanas iekārtas. Jau ilgstoši sistēmiski neatrisināta problēma ir notekūdeņu dūņu neatbilstoša apsaimniekošana. Pēdējos gados kā būtiska problēma iezīmējusies arī notekūdeņu pārplūdes lietus laikā, kad vidē novada pilnībā neattīrītus notekūdeņus.

"Mēs visi šobrīd esam liecinieki tam, ka klimata pārmaiņas notiek un zināmā mērā tās ir nenovēršamas, tomēr tieši pašvaldības ir tās, kas ilgstoši nav izvirzījušas par prioritāti lietus ūdeņu novadīšanas sistēmu sakārtošanu, kā rezultātā vidē nonāk neattīrīti notekūdeņi, kas apdraud ūdensobjektu kvalitāti visā Latvijā," pauda VVD vadītāja.

Viņa norādīja, ka pašvaldībās ir īpaši svarīga izpratne par to, cik svarīgi ir novērst ietekmi uz vidi un sargāt pašvaldībā esošās ūdenstilpes, jo jau šobrīd laba ūdens kvalitāte ir tikai aptuveni 31% Latvijas upēs un ezeros.

"Valsts modrā acs"

VVD arī skaidroja, ka, veicot uz riska analīzi balstītu notekūdeņu valsts testēšanas programmu augsta riska iekārtās un iekārtās, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektos, no 48 pārbaudītajiem objektiem 19 iekārtās jeb 40% gadījumu VVD kontrolmērījumi uzrādīja neatbilstību notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbībā.

Salīdzinot ar pērno gadu, kad neatbilstība vides prasībām bija 62% no kopumā testētajām iekārtām, situācija ir būtiski uzlabojusies.

VVD ģenerāldirektore to skaidroja ar apstākli, ka "valsts modrā acs" ir audzinājusi uzņēmumus, parādot, ka šādi mānīties nav jēgas. Viņa arī skaidroja, ka mānīšanās notiek tādā veidā, ka uzņēmumi pārbaužu veikšanām izraugās brīžus, kad rezultāti var neatainot realitāti.

Valsts testēšanas ietvaros biežāk, salīdzinot ar operatora veikto monitoringu, tika konstatēti piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumi vai neatbilstoša notekūdeņu attīrīšana.

Dienestā norādīja, ka šī tendence saglabājas jau kopš valsts testēšanas programmas uzsākšanas 2020. gadā, tomēr kopumā valsts testēšanas rezultāti liecina, ka, pateicoties VVD aktīvai uzraudzībai, NAI darbības efektivitāte pakāpeniski uzlabojas.

Valsts vides dienests uzrauga ap 1250 notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Latvijā. Šī gada astoņos mēnešos veikta 161 pārbaude, izdoti 24 lēmumi par veicamām rīcībām, piemēroti 11 administratīvie sodi kopā 9450 eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti