Vides aktīvists: Protests tā ir baigā štelle, bet gribas rezultātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

"Protests ir baigā štelle, bet gribas arī kaut kādu rezultātu,” sarunu festivālā "Lampa" norāda biedrības „Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs. Tāpat aktīvists spriež, ka valstī būtu vajadzīga krīze, lai aktivizētu cilvēkus iesaistīties aktivitātēs. Jonovs to pamato ar to, ka izveidojusies sabiedrības daļa, kurai klājas pārāk labi, lai iesaistītos.

Latvijas Radio rīkoto sarunu „Vai zaļais huligānisms strādā?” sarunu festivālā "Lampa" vadīja radio NABA raidījumu vadītāja Sanita Rībena. Sarunā piedalījās spoža ekspertu plejāde - ilgtspējas pētnieks un aktīvists Elgars Felcis, „Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs, biedrības „Žaņa Lipkes memoriāls” direktore Lolita Tomsone un dzīvnieku aizstāvis Sandris Ādmanis.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Sarunas sākumā tās dalībnieki noskaidroja atšķirību starp jēdzieniem „huligānisms” un „radikālisms”. Elgars Felcis norādīja, ka ne „huligānisms”, ne „radikālisms” neskan labi. Vides aktīvistu darbību Felcis nelabprāt raksturotu ar šiem jēdzieniem, jo vides aktīvisti vēlas panākt pārmaiņas ar nevardarbīgām metodēm – ar nevardarbīgu pretošanos.

„Tautā to var saukt par huligānismu, bet tas, kas ir efektīvs, ir nevardarbīgs. Tas ir svarīgākais,” vides aktivitātes raksturo Felcis.

Savukārt vārdu „radikāls” pieņemts uztvert kā atšķirīgu no ierastā, proti, ja ierasta ir izšķērdība, tad radikālais ir zaļais dzīves veids.

Lolita Tomsone atzīmēja, ka katrs huligānismu un radikālismu traktē pēc savas mērauklas, kā piemēru minot koku aizsardzības akcijas pilsētvidē. Savukārt dzīvnieku aizstāvis Sandris Ādminis atzīmēja, ka radikālisms dzīvnieku aizsardzībā ir nevardarbīga pieeja rūpnieciskajai dzīvnieku izmantošanai. Tikmēr Māris Jonovs norādīja, ka viņa pārstāvētā „Pilsēta cilvēkiem” saņem pārmetumus par radikālismu, lai gan organizācija vien cenšas norādīt uz trūkumiem. Jonovs atzina, ka gribētos sarīkot kaut ko radikālāku.

„Mēs varbūt neko nedarām, bet tajos cilvēkos, kas uz mums skatās, ir tas radikālisms. Ja mēs, runājot par kārtējo sabraukto gājēju vai riteņbraucēju, sakām: „Hei, šeit vajag uzlabot drošību!”, tad mums tiek pierakstīts radikālisms, ka mēs gribam aizliegt visas mašīnas, visiem obligāti būs jābrauc ar velo... Mēs to nesakām, mums to pieraksta,” situāciju raksturo Jonovs.

„Sanāk, ka mēs esam baigie radikāļi. Īstenībā beidzot prasītos arī kaut ko radikālāku izdarīt uz ielām,” piebilst Jonovs.

Runājot par pārmaiņām, ko varētu ietekmēt vides aktīvisti, Elgars Felcis norādīja, ka cilvēkos ir „ieaudzināta” apātija un bailes no tiesībsargājošām iestādēm. To pašu ar piemēriem raksturoja Tomsone, uzsverot, ka tomēr Latvijā mēs nevaram sūdzēties par sankcijām, kas vērstas pret aktīvistiem. Lielākā cīņa ir ar Rīgas domi – formālo un „ķēpīgāko” zaļās aktivitātes veidu raksturo Tomsone.

„Ja jūs gribat zaļāku Rīgu, jums ir jātiek galā ar Rīgas domes mājaslapu. Visi tie elles loki, lai jūs tiktu līdz tam, kuri koki tiks izcirsti, un vienkāršiem teikumiem jāuzraksta, kāpēc jūs negribat, lai šos kokus izcērt. To ir diezgan grūti izdarīt,” stāsta Tomsone.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka svarīgs jautājums ir, kā vārdā notiek vides akcijas. Jo būtiskāks jautājums, jo lielāka cilvēku iesaistīšanās. Tāpat, kā uzsvēra Elgars Felcis, ir svarīgi iesaistīt plašu sabiedrības spektru.

„Mums vajag kaut kādu krīzi valstī, jo, manuprāt, cilvēki ir pārejas posmā. Ir pārāk labi, lai riskētu zaudēt to, kas man mazdrusciņ ir, bet nav tik labi, lai varētu atbalstīt tos aktīvistus, kas kaut ko dara,” situāciju raksturo „Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs.

"Tomēr mēs virzāmies uz to pusi, ka ir daļa cilvēku, kuriem ir gana labi. Paši viņi neskries [uz akcijām], bet skatās, kā atbalstīt. Laiku pa laikam mēs jūtam atbalstu no cilvēkiem, kuri ieskaita ziedojumus. Pats viņš neriskēs skriet zem tankiem vai stādīt kokus nakts melnumā vai dienas gaismā, bet grib, lai tas notiktu,” secina Jonovs.

„Arī tādā veidā var mosties – paverot maciņus!” noslēdz Jonovs.

„Lielākais mērķis ir politiskas pārmaiņas un politiskās gribas audzēšana dažādos veidos, kādi mums ir pieejami un kādi atlikuši,” piebilst Sandris Ādminis.

„Protests ir baigā štelle, bet gribas arī kaut kādu rezultātu,” turpina Jonovs. „Ja tas ir protests, kas noved līdz kaut kādam rezultātam, super, tad vilnis aug. Ja protests izskan medijos, bet nākamajā dienā mēs esam pie tā paša vecā, tad tas viss pazūd.”

„Ir vajadzīga pilsoniskā drosme, un jāizkāpj no savas fantastiskās komforta zonas, kurā tu esi nevienam nezināms un ar visiem esi pa labam. Nu nesanāk tā vienmēr,” uzsver Tomsone.

Kā iepriekš jau vēstīts, Latvijas Radio sarunu festivālā "Lampa" uz īpaša pirātu kuģa Cēsu pils parka dīķī 28. un 29. jūnijā piedāvā 11 drosmīgas sarunas.

Visas diskusijas no Latvijas Radio kuģa tiešraidē piedāvā sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Tās skatāmas Latvijas Radio "Facebook" kontos, kā arī lielākā daļa dzirdamas radio NABA ēterā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti