Ir otrdienas pēcpusdiena un daži desmiti vides aktīvistu no organizācijas "Extinction Rebellion", ko varētu tulkot kā "Sacelšanās pret izmiršanu", ir nobloķējuši ielu, kas ved uz ANO Klimata konferences norises vietu. Dažāda vecuma cilvēki tur plakātus, dzied dziesmas un izkliedz tādus saukļus kā "Vara pieder tautai".
Vairākas pusmūža sievietes ir ģērbtas kā sufražistes. Tas tādēļ, ka šie vides aktīvisti uzskata sieviešu tiesību kustību par savu iedvesmas avotu.
Kādā brīdī pie Latvijas Radio pienāk kalsns garmatains vīrietis. Tas ir pieredzējis vides aktīvists Džordžs Barda.
"Ja mēs uz mirkli iedomātos, ka mēs no nākotnes atskatāmies uz pašreizējo mirkli, tad mēs skaidri redzētu, ka pasaulē pašlaik valda psihopātisks neprāts.
Šobrīd tā nešķiet, jo viss notiek kā parasti. Mēs esam pie tā visa pieraduši, cilvēki ir aizņemti, visi mēģina sagādāt savai ģimenei pārtiku, pilda savus pienākumus. Tādēļ mēs nespējam pakāpties soli atpakaļ un ieraudzīt, cik izšķirīgā vēstures brīdī mēs pašlaik atrodamies. Viss, kas ir nepieciešams, lai to atrisinātu, ir kopīga vīzija, kopēja rīcība, mērķtiecība, kā arī drosme," spriež Barda.
Viņš brīvi citē dažādus skaitļus un faktus no ANO Starpvaldību zinātnieku paneļa sagatavotajiem ziņojumiem par klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tostarp galveno zinātnieku atziņu, ka klimata katastrofas novēršanai ir nepieciešama strauja un izlēmīga rīcība.
"Mums ir vajadzīgs steidzamas, nepieredzētas un plašas pārmaiņas visos mūsu sabiedrības dzīves aspektos, lai mums būtu vismaz kāda iespēja tikt ārā no šīs krīzes. Mēs visi labi zinām, ka nekas tāds pašlaik nenotiek. Jā, kaut kādi centieni notiek, bet ne sistemātiska visu jomu transformācija. Valdības nāk klajā ar plāniem 2050. gadam, kas ir pēc 30 gadiem. Tas ir pietiekami tālu, lai tās varētu izvairīties no jebkādu sarežģītu lēmumu pieņemšanas tagad. Tas nekam neder, jo jau tagad simtiem miljonu cilvēku cieš no katastrofālām šīs krīzes sekām: plūdiem, sausuma un vētrām," norāda vides aktīvists.
Agrāk Barda bija organizācijas "Greenpeace" aktīvists, bet tagad viņš visu savu laiku un enerģiju atdod "Extinction Rebellion". Šī vides aktīvistu kustība Lielbritānijā ir pazīstama ar regulāru tiltu un ielu bloķēšanu dažādās pilsētās. Viņi uzskata, ka tikai ar masveida arestiem un cietumsodiem ir iespējams pievērst pietiekamu varasiestāžu un sabiedrības uzmanību klimata katastrofai. Šī taktika ir visai pretrunīga, tomēr aktīvisti pie tās pieturas.
"Iemesls, kādēļ katra klimata konference izgāžas, ir tajā, ka turīgās valstis, kas ir atbildīgas par 92% no virsnormas izmešiem, proti, Eiropa, ASV, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande, nevēlās nopietni uzņemties atbildību un piešķirt naudu tam, lai nabadzīgās valstis varētu pāriet no brūnās enerģijas uz zaļo. Tas ir galvenais izgāšanās iemesls," viņš saka.
Barda norāda, ka tā vietā, lai ierobežotu naftas un gāzes patēriņu un aizstātu to ar zaļo enerģiju, attīstītās valstis, tostarp Lielbritānija, turpina izsniegt atļaujas jauniem urbumiem. Viņš arī netic klimatneitralitātes konceptam, kas paredz absorbēt dabā tikpat lielu CO2 izmešu apjomu, kā tika radīts.
"Milzīga problēma slēpjas arī tajā, ka mēs runājam par klimatu atrauti no pārējās dabas. Kā vairums cilvēku droši vien zina, mums ir milzīga saldūdens krīze, strauji samazinās kukaiņu skaits, kas ir mūsu planētas dzīvības pamatā, mums ir problēmas ar ķīmisko piesārņojumu, katastrofālā ātrumā tiek degradēta augsne.
Ekonomikas modelis, kas rada pašreizējo labklājību, gluži vienkārši apēd planētu. Starpvaldību zinātnieku panelis skaidri saka, ka tam ir jāmainās," uzskata Barda.
Sarunas noslēgumā vides aktīvists saka, ka nākotnē neviens nenožēlos, ka ir darījis pārāk daudz planētas glābšanai. Nožēlos tikai to, ka ir darījis par maz.
