Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Gudrona dīķi

Plastmasas piesārņojums

Vides aktīviste: Eiropā plastmasas piesārņojums aug, jo Āzijas valstis aizliegušas ievest atkritumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Viens no iemesliem, kāpēc Eiropā strauji aug plastmasas piesārņojums ir tas, ka jau trīs gadus Ķīna un citas Āzijas valstis ir aizliegušas ievest atkritumus no Eiropas, norādīja nevalstisko organizāciju alianses “Rethink Plastic Europe” patēriņa un ražošanas vadītāja Justīne Mello.

“Ar otrreizēji neapstrādājamiem atkritumiem ir jātiek gala pašiem! Vairs nevaram atbildību novelt uz citām valstīm. Plastmasas iepakojumi ir pat lielāks kaitējums videi nekā gaļas industrija. Eiropas ūdenstilpēs plastmasas daudzums pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies trīs reizes,” stāstīja Mello.

Plastmasu, kas atrodas upēs un jūrās ir grūti saskatīt, jo liela daļa no tās ir sadalījusies sīkākos fragmentos, veidojot tā saucamo mikroplastmasu. Pētījumi par to ir notikuši arī Latvijas ūdenstilpēs.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts pētnieks Juris Aigars norādīja, ka Latvijas ezeros daudz tika konstatētas daļiņas no riepām, tāpat daudz bijis arī polietilēns no maisiņiem un pudelēm.

“Plastmasa ir teju visur. Mums ir sintētiskie apģērbi, ikdienā ejot un kustoties, no mums birst plastmasa.

Tas nonāk gaisā, mēs to ieelpojam, apēdam, izdzeram. Piemēram, ja katrs cilvēks reizi mūžā izmazgā vismaz vienu peldkostīmu – tas rezumējas diezgan iespaidīgā skaitlī. Tās ir tonnas mikroplastmasas, kas nonāk ūdeņos, ” stāstīja Latvijas hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Jebkurš materiāls savā pastāvēšanas laikā nolietojas un kļūst trauslāks, sāk sadalīties skābekļa, gaismas un dažādu citu apstākļu ietekmē, tā veidojot bagātīgu mikroplastmasas klāstu.

“Šīs vielas ir toksiskas, dzīvajiem organismiem kaitīgas un izraisa dažādas nelabvēlīgas sekas. Nav plastmasa jāapēd, lai būtu kaut kāda ietekme. Pietiek ar to, ka tā ir blakus vidē un no tās izdalās vielas,” skaidroja Dimante-Deimantoviča. 

Turklāt jāņem vērā, ka mikroplastmasa nesadalās pamatelementos līdzīgi, kā to dara organiskie materiāli, piemēram, koks. Plastmasa nesadalās – tā tikai pārvēršas arvien mazākās daļiņās, taču joprojām paliek par plastmasu. Turklāt, kad tā sastopas ar farmaceitisko vielu un pesticīdu klātbūtni dabā, veidojas pamatīgs vielu kokteilis.

Eiropas Komisija 2018. gadā vienojās, ka visam plastmasas iepakojumam līdz 2030. gadam ir jābūt pārstrādājamam. Šogad ir plānots lemt par trešā, sestā un septītā plastmasa veida iepakojumu aizliegumu.

Visā pasaulē plastmasas piesārņojums pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis par 12% jeb aptuveni 60–100 miljoniem tonnu. Puse no šī apjoma aizsprosto poligonus, piektā daļa tiek pārstrādāta, taču ik gadu simtiem tūkstošu tonnu plastmasas nonāk okeānos. Ja palūkojas uz globālo izmešu daudzumu, plastmasas ražošana veido 8% no kopējām CO2 emisijām.

Mello stāstīja Eiropā pārstrādā divu veidu plastmasas iepakojumus – PET un HDPE (1.un 2.) – tādi iepakojumu veidi kā 3,. 6. un 7. netiek pārstrādāti. Tos sauc par nevadāmajiem atkritumiem, kurus nav iespējams iekļaut aprites ekonomikā.

Kopumā Eiropā pārstrādā tikai 34% no atkritumiem. Iepakojumi, kas rada vislielāko ietekmi uz vidi, jo patērē daudz resursus ražošanā un netiek pārstrādāti, ir PVC (3), PS (6) un tie, kurus apzīmē ar Nr. 7 kā “citi” kategoriju. Pārsvarā šie materiāli tiek izmantoti tikai vienu reizi un tad nonāk vidē, un nav pārstrādājami.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti