Šie pārsvarā ir priežu un egļu, kā arī bērzu, apšu un jaukti meži, kuriem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme vai tā ilgu laiku nav bijusi vispār. Šādi veci un dabiski meži ar dažādu sugu, izmēru un vecuma kokiem un kritalām ir neaizstājama dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un vabolēm, arī putniem, norāda LDF.
Veci vai dabiski boreāli meži ir ziemeļiem raksturīgi meži. To koku stāvā dominē skujkoki – mūžzaļās skujas salīdzinājumā ar tikai pavasarī plaukstošajām un viegli ievainojamajām platajām lapkoku lapām ļauj šim mežam augšanai izmantot visu īso ziemeļu vasaru, kā arī vēso pavasari un rudeni. LDF uzsver, ka veci meži salīdzinājumā ar jauniem un vienveidīgiem mežiem sniedz nesalīdzināmi vairāk ekosistēmu pakalpojumu.
Latvijā un arī citur pasaulē vecos mežus visvairāk ietekmē kailciršu mežsaimniecība, jo ar kailcirti šī kompleksā kokaudze tiek pilnībā iznīcināta, un zaudētās funkcijas nelīdzsvaro pat saglabātie ekoloģiskie koki. Tāpat Latvijā raksturīga mežu biotopu sadrumstalošana – vērtīgo dzīvotņu vienlaidus platību kļūst mazāk un palielinās attālumi starp to fragmentiem. Tas samazina sugu iespējas izdzīvot un vairoties, jo ne visu sugu indivīdi var pārceļot no vienas biotopa saliņas uz citu. Ierobežojot sugu populācijas nelielā platībā, samazinās to ģenētiskā daudzveidība un ilgtermiņā arī to izdzīvošanas iespējas, pauž LDF.
Lai arī veci un dabiski boreālie meži ir Eiropas Savienības nozīmes biotops, Latvijā no tiem aizsargāta mazāk nekā puse. Ņemot vērā biotopa retumu un unikalitāti – tie sastopami tikai 0,5% no Latvijas teritorijas, būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt to pašreizējo stāvokli un uzlabot aizsardzību, uzskata fonds.
Viens no veidiem, kā šobrīd netieši tiek aizsargātas veco mežu dabas vērtības, ir mikroliegumu veidošana tajos ligzdojošajiem lielajiem aizsargājamajiem putniem – mazajiem ērgļiem, melnajiem stārķiem un citiem. Šajās teritorijās saimnieciskā darbība ir ierobežota, un īpašnieki saņem ikgadēju kompensāciju no Lauku attīstības programmas par to, ka nodrošina dabas aizsardzību savā īpašumā. LDF uzskata, ka nepieciešams uzlabot šo kompensāciju sistēmu, iekļaujot iespēju īpašniekiem saņemt arī vienreizēju kompensāciju par negūtajiem ienākumiem. Fonds plāno arī šogad turpināt sarunas šī jautājuma virzīšanai atbildīgajās institūcijās.
Tāpat veco mežu un to dabas vērtības saglabāšanai būtiski būtu noteikt, ka arī privātajos mežos pirms mežizstrādes uzsākšanas notiek dabas vērtību izvērtēšana, lai īpašniekiem nav neviļus jāveic dabas vērtību iznīcināšana, un arī šo jautājumu LDF aktualizēs sarunās ar Vides un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju.
