Aleja Bīriņu ciemā ir viena no vietām, kur vietējie iedzīvotāji sāka protestēt, ieraugot uz kokiem sarkanus numurus, un noskaidroja, ka paredzēts šo aleju izretināt. Pamatojums bija tāds, ka koki ir bojāti un kļuvuši bīstami.
Šķetinot lietu un skatoties rūpīgāk, ne tik daudz koku tika atzīti par bīstamiem, un vismaz nespeciālistam neizskatās, ka tie tuvākajā laikā taisītos sabrukt. Arī pēdējās vētras tie - par laimi - ir izturējuši. Šopavasar tika veikta atkārtota koku apsekošana - daži, kas tiešām bijuši bīstami, tika nozāģēti, taču citiem pieticis ar zaru apzāģēšanu.
Lelde uzsver, ka galvenais, pirms ķerties klāt ar zāģi, ir profesionāla eksperta viedoklis, ko darīt, kā darīt, lai būtu labāk un steigā netiktu vērtība sabojāta. Ja Bīriņu aleju izretinātu, tas vairs nebūtu skats uz Bīriņiem.
Viens no lielākajiem darbiem, kurā Lelde savulaik iesaistījusies, ir applūstošo teritoriju aizsargjoslas likuma izmaiņas.
Tika atcelta tā Garkalnes plānojuma daļa, kas attiecas uz applūstošajām teritorijām, un rezultātā tika mainīts Aizsargjoslu likums, un pašlaik legāli likumīgu dzīvojamo māju applūstošā palienē nevar uzbūvēt ne Garkalnē pie Baltezera, ne Jūrmalā, ne Rīgā.
Lelde skaidro, ka Aizsargjoslu likuma pieņemšana būtībā parāda cilvēku cīņu pret dabas un vides vērtībām. "Vienkārši atsaucos vietējo iedzīvotāju lūgumam sniegt eksperta atzinumu; pēc tam, kad jau bija aizgājis līdz Satversmes tiesai, sniedzu paskaidrojumus Satversmes tiesā," viņa saka.
Pateicoties pieņemtajam likumam, dzīvojamo māju celtniecība applūstošajā zonā ir aizliegta, taču situācija varēja būt pavisam citāda, ja vien iedzīvotāji laikus nereaģētu.
"Kā te būtu izskatījies, ja šo izmaiņu nebūtu? Šeit droši vien būtu uzbērums vismaz pusotru metru, lai lielās vētrās neapplūstu, un šeit būtu viena māja, te būtu otra, un tad tur vēl kādas četras uz priekšu," paskaidro Eņģele.
Savulaik, izrokot kanālus, tika ievērojami pazemināts Baltezera ūdens līmenis, līdz ar to šeit celt māju bez uzbēruma veidošanas nemaz nebūtu iespējams. "Paaugstināšana būtu masveidā apkārt visam ezeram un, ja ezeru iesprosto dambjos, palu laikā nevar notikt ezera attīrīšanās, nevar krastā izmest vecās niedru atliekas, ūdensaugu atliekas un ezers vienkārši.. tas nav dabiski ezeram, un ūdens kvalitāte pasliktinās," stāsta vides aizstāve. "Applūstošās teritorijas ir ļoti nozīmīgas tieši palu un plūdu laikā, jo tā ir brīva telpa, kur uzkrāties ūdenim."
Šobrīd krastmalā mājas nav saceltas – to vietā ir visiem pieejama pludmale un bērnu laukums.
Lelde no nosauc par ļoti labu piemēru, kas parāda krastmalas vērtību publiskā teritorijā. Cilvēki var nākt atpūsties, baudīt ezeru, tātad krastmalā loģiskāk ir darīt lietas, kas ir saistītas ar ūdeni, bet dzīvojamo māju var celt jebkurā drošā sausā vietā.
Lelde ir pārliecināta, ka viens nav karotājs, tādēļ cilvēkiem par vides un dabas saglabāšanu ir jācīnās kopā, un tad arī viss izdosies. "Ir jābūt kādam, kurš nav vienaldzīgs un jebkādu problēmu paceļ un sāk risināt, un meklē domubiedrus un palīgus, un ir neatlaidīgs un cīnās līdz uzvarošām beigām. Ja ezers pats un koki uz Ministru kabinetu neaizies, tad kādam ir jāiet viņu vietā," atgādina vides aizstāve.
