Kūdra un purvāji ir oglekļa uzkrāšanas čempioni, jo tie aizņem tikai 3% no zemes teritorijas, bet sevī ir uzkrājuši pat 30% no visa zemē esošā oglekļa – tas padara purvus par būtisku klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās stūrakmeni. Šobrīd tikai 0,5% no iegūtā kūdras apjoma izmanto enerģētikā, lielāko tās daļu – 99,5% izmanto substrātam mežu, dārzu audzēšanā. Taču arvien vairāk tiek runāts par to, ka kūdru varētu izmantot arī enerģētikā. Biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvji uzsver, ka pēdējā gada laikā, kopš ir pastiprinājusies energoresursu krīze, ir ievērojami aktivizējusies arī interese kūdru izmantot enerģētikā. Par to liecināja arī centieni ietvert valdības deklarācijā idejas par kūdras aktīvāku izmantošanu enerģētikā. Lai arī dokumenta gala redakcijā tāds konkrēts formulējums netika ietverts, biedrības pārstāvjos bažas raisa tas, ka kūdra tomēr ir minēta kā ilgtspējīgs resurss, kuru Latvija varētu izmantot.
To, ka kūdras izmantošana enerģētikā tiek apspriesta, raidījumam "Vides fakti" apstiprina arī Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere. "Ir energokrīze, šis ģeopolitiskais stāvoklis, un, protams, ka tajā brīdī, kad nav, ar ko kurināt, kūdra ir mūsu vietējais resurss un to var izmantot arī enerģētikā. Ir jāizvēlas, kas ir labāk, – vai cilvēkam salst, vai viņam tiek apkurināts dzīvoklis," norāda Krīgere. Tikmēr biedrības "Vides aizsardzības klubs" viceprezidente Elita Kalniņa uzskata, ka enerģētikā kūdra nebūtu jāizmanto.
"Domāju, ka tas nav prāta darbs – visu laiku šīs spekulācijas par to, ka kūdra ir atjaunojams resurss, ir diezgan komiskas – ja mēs gaidīsim, kamēr tas viens metrs atjaunosies, tad pa to laiku jau pasaule būs gājusi bojā,"
skaidro Kalniņa. Arī biedrības "Zaļā brīvība" projektu vadītājs Valters Kinna norāda, ka problēma slēpjas tajā, cik lēni veidojas un atjaunojas kūdra. "Kūdra veidojas un atjaunojas tikai veselīgos purvos, kuros ir labs mitruma režīms, un tas ātrums ir 1mm gadā. Tāpēc, izstrādājot purvus, mēs patiesībā norokam to, kas ir veidojies tūkstošiem gadu ilgā posmā, un, lai tas atjaunotos, būs vajadzīgi simtiem, tūkstošiem gadu," uzsver biedrības pārstāvis.
Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir lielas purvu platības, jo citviet purvu vienkārši nav, to ir krietni mazāk vai arī tie lielā mērā jau ir izstrādāti.
"Jāsaprot, ka kūdras situācija ir ļoti jutīga Eiropā zaļā kursa kontekstā un galvenā nozare; par ko Latvijai būtu jācīnās, ir tas, lai mēs saglabātu iespēju iegūt kūdru dārzkopības vajadzībām, jo 2021. gadā Latvijas apgrozījums bijis pāri 230 miljoniem. Savukārt kūdras izmantošana dedzināšanā nav īsti liela nozare – teorētiski kūdru varētu piemaisīt pie biomasas dažādos katlos, bet jāsaprot, ka mēs, Latvija, un vēl kādas 5–6 valstis ir tās, kurās vispār ir šāda iespēja, un te ir jautājums, vai Eiropas diskusijās par kūdru vispār varēs noturēt šādu pozīciju," stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.
Latvijā vidēji gada laikā tiek iegūti 1,2 miljoni tonnu kūdras, 93% no kūdras resursa tiek eksportēti un atlikušie 7% tiek izmantoti uz vietas.
"Protams, mēs gribētu, lai uz vietas tiek izmantots vairāk, bet tad mums ir jāattīsta stādaudzētavas un dārzeņu audzēšana šeit pat uz vietas," uzsver Krīgere. Latvijas Kūdras asociācijā norāda, ka apgūstamās platības nemainītos, bet gan pielietojuma veids un tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Tikmēr Kalniņa ir nobažījusies, ka kūdru varētu piemeklēt tāds pats liktenis kā Latvijas šķeldu.
"Lai Latviju nodrošinātu ar šķeldu, palielināja šķeldas ieguvi, bet beigās visu šķeldu pārdod, cena ir pieaugusi un mēs neesam ieguvuši neko. Kūdra ir tas resurss, kas vispār, ja tam dos vēl vairāk zaļo gaismu, vēl vairāk arī tiks izvests,"
norāda Kalniņa.
Svarīgi ir saprast, cik lielā mērā purvi ir neizmērojama vērtība. Ogleklis uzkrājas, pateicoties kūdras veidošanās procesam, kas notiek, augot purvam un tā augiem. Purvā esošais augstais ūdens līmenis nodrošina to, ka augi pilnībā nesadalās, veidojas kūdra un uzkrājas ogleklis. Pretējs process notiek, kad purvi tiek nosusināti, jo augiem piekļūst skābeklis un ogleklis sāk izdalīties. "Mēs aizmirstam, ka, līdz ko mēs purvu uzrokam, tā mēs oglekli palaižam brīvībā, un tas mums varētu radīt pilnīgi citus riskus – ka mēs neizpildām klimata mērķus, visus citus dokumentus un par emisijām būs jāpiemaksā," norāda Kalniņa. Arī biedrībā "Zaļā brīvība" skaidro, ka kūdra nav lēts resurss un tiek klasificēta kā fosilais resurss, un gadījumā, ja tā tiktu dedzināta, par to būtu jāmaksā emisiju kvotas. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā kūdras izmantošana enerģētikā tomēr nebūtu veicināma, tiesa gan, paredzams, ka diskusijas par kūdras izmantošanu enerģētikā vēl turpināsies.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
