Arī klusajā sezonā, kad putnēni jau izvesti, ligzdās notiek interesantas lietas. Tā nesen vistu vanagu Margo un Mistera ligzdu, kas atrodas Rīgā, apmeklēja viešņa lepnā kažokā. Vispirms cauna pamatīgi izurķēja ligzdas pamatni, līdz kaut ko izvilka no zaru kaudzes un laizīdamās apēda. Visticamāk, tās bija paliekas no vanagu pusdienu galda – nomedīta putna vai grauzēja.
Kad ligzda bija izrevidēta, zvēriņš atstāja brīdinošu zīmīti citiem – šī ir caunas teritorija, citiem neienākt! - iezīmējot savu teritoriju.
Cauna ir veikla un ziņkārīga plēsēja, kas kā kaķis rāpjas kokā. Un īsta ložņa. Kā saka Latvijas Dabas fonda pētnieks, ornitologs Jānis Ķuze, cauna Rīgā nav nekāds pārsteigums, jo koku un barības galvaspilsētā pietiek.
Caunas ir vienas no lielākajām ligzdu postītājām. Izēd olas un aiznes putnu mazuļus. Pūkainie plēsēji ligzdas mēdz izmantot arī nakšņošanai. Ornitologs redzējis kādu ērgļu ligzdu, kurā cauna bija izveidojusi pamatīgas alas, lai paslēptos. Pēc caunas vizītes ligzdā palika liels caurums, bet nākamajā dienā tā vairs nebija. Acīmredzot vistu vanagi, kas uzturas mājvietas tuvumā, to bija sakārtojuši.
Šogad pirmo reizi arī ziemā var sekot līdzi norisēm jūras ērgļa un vistu vanaga ligzdā.
