Rīgā ir kāda vieta, kur var ieraudzīt un izbaudīt vienu no pasaules brīnumiem – tauriņus. Tauriņu mājā var vērot, kā tie barojas, lidinās, bauda rīta saules peldes un priecē cilvēkus. Tur apskatāmi tādi indivīdi, kādi Latvijas dabā nav sastopami. Botāniskā dārza Tauriņu mājā tropu apstākļos lidinās daudzu sugu tauriņi no Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas.
"Viņu mītņu zemēs neviens dabā tauriņus neķer, tur ir speciālas audzētavas - tādas pašas siltumnīcas, kā šīs, kur audzē kāpurus. Kad kāpurs iekūņojas, ieliek iepakojumā un ar kurjera pastu sūta pa visu pasauli," stāsta Tauriņu mājas vadītājs Kaspars Ozoliņš.
Arī Rīga ir saņēmusi kādu sen gaidītu sūtījumu un raidījumam "Vides fakti" bija unikālā iespēja tajā ielūkoties. "Ilgi gaidījām, ir klāt – zilo morfīdu kūniņas. Nekas sarežģīts, bet mums tie ir svarīgi tauriņi – 100 zilo morfīdu kūniņas," sacīja Dabas pētnieks Uģis Piterāns. Vate ir svarīga, lai tauriņi nesakratās un nesaspiežas. Uģis katru kūniņu rūpīgi notīra ar otiņu, lai neviens vates pavediens netraucē tauriņam no tās izlidot. Un skaisti sarindo tos uz kociņa rindā, lai varētu likt inkubatorā, kur notiek brīnumainais process – no kūniņas izlido skaists tauriņš.
"Kāpuriņš pirms iekūņošanās pats uztaisa kokoniņu - mājiņu. Kāpuriņam pie mutes ir dziedzeris, kas izdala zīdainu pavedienu un, izmantojot lapas, uzpin kokoniņu. Mēs paši iegriežam, lai tauriņam vieglāk," piebilst speciālists.
Kūniņai var redzēt vēderiņa daļu, elpatveres, spārnaizmetņus, antenu aizmetņus un galvas aizmetni. Ja cītīgi ieskatās, kokons vibrē. Tas vien nozīme, ka pavisam drīz no tā izlidos tauriņš. Kad tauriņš sagaidījis brīdi, lai izlidotu no kokona, tam vispirms cītīgi jānožāvē spārniņi, tikai tad tas gatavs izlidot.
Tauriņmājā ir silts klimats, lai varētu normāli, aktīvi lidot un dzīvot. Šī temperatūra ir nepieciešama sevišķi tropu tauriņiem - pa dienu temperatūra ir no 27 līdz 30 grādiem. Šogad tauriņu mājā tiek audzēti arī tauriņi uz vietas. Tika iestādīts speciāls augs, kurš ļoti patīk kāpuriem un pie tā kāpuri jūtas pavisam labi.
Daži tauriņi mēdz būt reizē skaisti un indīgi, tāds ir arī Zebrus tauriņš, kuram mijas melnās strīpas ar dzeltenajām. Šie tauriņi ir indīgi, bet pats tauriņš indi neražo. Inde nāk no pasifloras, jo pasiflora ir indīgs augs un no pasifloras pārtiek garspārnu tauriņi. Viņi šīs lapas ēd, bet inde uzkrājas organismā. Tiesa, nav dzirdēts, ka būtu kāds traģisks gadījums.
Savukārt Indijas lapu tauriņš, kad ir sakļāvis spārnus, atgādina nokaltušu, brūnu lapu. Tas ir ļoti izteikts mīmikrijas paraugs – mīmikrija ir tad, kad dzīvnieks atdarina kādu citu dzīvnieku vai augu. Uz tā spārna var redzēt perfektu lapas dzīslojumu. Redzama ievērojama atšķirība, kad tas pats tauriņš ir pavēris spārnus.
Brīdī, kad tauriņu mājā paliek pa karstu, soļa attālumā ir acālijas – skaistas, košas, ziedošas kupenas – unikāla kolekcija Eiropā. No viena, maza spraudenīša izaug acālija. Un Botāniskā dārza kolekcijā ir pat 60 gadu seni koki.
