Video: Rīgas zoodārzā pie pēcnācējiem tiek aizsargājamie dzīvnieki - takini un damani

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Dabas pētnieks Džeralds Darels bija viens no pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kurš darīja visu iespējamo un pat neiespējamo, lai zoodārzi kļūtu par vietu, kur ne tikai iespējams apskatīt dažādus dzīvniekus, bet, lai arī šī vieta kļūtu par patvērumu izmirstošām sugām. Šo misiju veiksmīgi turpina arī Rīgas zooloģiskais dārzs, kur pie pēcnācējiem tikuši Mišmi takini un arī damanu septiņas mātītes ir grūsnas. 10 gadu laikā retajiem damaniem piedzimuši 40 mazuļi

Lielākoties gan cilvēki, gan mediji gāž riņķī zoodārzu, ja piedzimst mazuļi, piemēram, tādiem visiem labi zināmiem un saprotamiem dzīvniekiem kā tīģeriem, lāčiem, vai lauvām. Tikmēr par Mišmi takiniem dzirdējis būs tikai retais. Zoodārza pašā nostūrītī, kur iegriežas mazāks apmeklētāju skaits, nupat kā pasaulē nākušas divas Mišmi takinu mazulītes – Andromeda un Kalipso.

Takins ir lielākais kazu apakšdzimtas pārnadzis. Šobrīd pasaulē ir vien 25 tūkstoši šādu dzīvnieku. Astoņi no tiem mitinās Rīgā. Jaunā māmiņa Kira raidījumu "Vides fakti" sagaida līdzīgi kā bullis, ieraugot sarkanu lupatu. Bet viss ir pareizi, jaunā paaudze ir jāpasargā no svešiniekiem. "Takins ir ļoti sens dzīvnieks. Tas ir ļoti mitoloģisks. Tibetā un citās Āzijas valstīs, Indijā, tas ir svēts dzīvnieks. Dievs viņu ir atnesis, savienojot kazu ar antilopi," stāsta nagaino dzīvnieku otrās nodaļas vadītāja Tija Svikule.

Mišmi takinu populāciju pasaulē nelabvēlīgi ietekmē medības un koku izciršana kalnainajos apvidos. Tikmēr Rīgā šie dzīvnieki radījuši pēcnācējus jau vairākas reizes. "Manuprāt, tas ir tāpēc, ka mēs ļaujam viņiem pašiem dabiski kārtot savas attiecības. Mēs būtībā neiejaucamies viņu dzīvē. Mēs viņus pabarojam, apkopojam, iztīrām aplociņu, paskatāmies, kā viņi jūtas - ja vajag, tad sadakterējam," turpina Tija.

Pagaidām nav izlemts, kas ar jaunajām meitenēm notiks pēc gada, vai tās paliks Rīgā, vai dosies dzīvot uz kādu citu valsti.

Tikmēr zoodārzi visā pasaulē jau tagad ir gatavi stāties rindā, lai iegūtu kādu no takiniem, kuri, kā redzams, Latvijā iedzīvojušies ļoti labi.

Zoodārzā ir arī telpas, kurās neviens apmeklētājs netiek ielaists iekšā. Taču tas nenozīmē, ka tajās nemitinās dzīvnieciņi. Ekskluzīvajos video kadros  var redzēt īpaši prasīgos un cimperlīgos klinšu damanus, kas esot ziloņu radinieki. Redzot, kā viņi viens virs otra guļ uz plauktiņa, grūti iedomāties pat attālu līdzību ar ziloņiem. Lai nu kā arī būtu, šie Āfrikas iemītnieki, tikai dažu cilvēku acu novēroti, pilnīgā mierā jau 10 gadus mitinās Rīgā. Tā kā, ieraugot cilvēku pūļus tie pārāk satraucas un damaniem ir jādzīvo +24 grādu temperatūrā, apmeklētājiem tos nav lemts skatīt. "10 gadu laikā mums ir piedzimuši ap 40 mazuļiem. Protams, tie visi nedzīvo pie mums, ir dzīvnieku apmaiņas programma ar citiem zoodārziem, ļoti daudzus esam atdevuši uz Krieviju, Čehiju, Poliju, kaimiņiem Igaunijā," skaidro zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko.

Šobrīd Rīgā mitinās divi tēviņi un septiņas grūsnas mātītes. Damani pret saviem kopējiem ir ļoti prasīgi. Ēdienreizēs viņi izturas tā, it kā apmeklētu dārgu restorānu.

Ja burkāns vai ķirbis būs sagriezts ripiņās, tad tas netiks apēsts, bet, ja trīsstūra formā, barība tiks notiesāta.

"Šobrīd mēs atrodamies pie huzārpērtiķiem, kas arī ir aizsargājama suga, bet veiksmīgi vairojas zoodārzā. Šobrīd šai ģimenei būris ir pietiekams un nav par mazu. Gribētos gan lielāku, jo šie ir vieni no ātrāk skrienošajiem pērtiķiem un šī ģimene apgūst būri visās tā dimensijās. Ja būris būtu trīs metrus garāks, tad viņi savu dabisko uzvedību vēl vairāk demonstrētu," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāve Laura Līdaka.

Tuvāko gadu laikā huzārpērtiķiem tiks izbūvēta jauna, krietni lielāka māja. "Lielākais drauds dzīvniekiem nav (pēc apmeklētāju domām) mazs būris, bet nelegālā piebarošana. Dzīvniekiem viens no vissvarīgākajiem faktoriem gan vairošanas programmā, gan arī labai dzīves kvalitātei, ir labs un veselīgs, sabalansēts uzturs," piebilst Līdaka. 

Tāpat liela nozīme ir tam, kas dzīvniekus kopj. "Mēs esam novērojuši, ja darbinieks nostrādā divus, trīs, četrus gadus, tad tā ir diagnoze labā nozīmē, jo cilvēks paliek strādāt zoodārzā aiz vēlmes būt šeit, mierīgā vidē, jo dzīvnieki dod mieru. Tā ir gadījies, ka mums šeit strādā vairākas ģimenes un strādā paaudžu paaudzēs. Laikam ir taisnība teikumam, ka lietas notiek tad, kad ir īstie cilvēki. Tīģeri vairojas tad, kad mums ir īstie darbinieki, kas strādā 30 gadus un vairāk," skaidro Laura Līdaka.

Pasaule ir jocīgi iekārota - kamēr daļa cilvēces ar lieliem panākumiem pēdējo 100 gadu laikā iznīcina apkārtējo dabu un dzīvniekus, tikmēr citi jau pat vairākās paaudzēs cenšas to visu glābt un atjaunot.

Aptuveni puse no Rīgas zoodārza dzīvniekiem ir iekļauti apdraudēto sugu sarakstā.

Džeralda Darela idejas par to, ka izmirstošas sugas ir jāpavairo, pirms 50  gadiem pasaulē tika uztvertas ar lielu skepsi, tagad tiek īstenotas lielā daļā pasaules zoodārzu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti