Sudas upe Mālpilī kļuvusi par piena un mazuta kokteili, kura garšu un smaržu nevēlas nobaudīt ne zivis, ne cilvēks. Valsts vides dienests (VVD) konstatējis trīs uzņēmuma "Mālpils piensaimnieka" pārkāpumus, par kuriem tiks piemērots sods, kā arī prasība novērst trūkumus, jo nākamais pārkāpums uzņēmumam var maksāt darbības apturēšanu.
Bet nelaimīgais stāsts par Sudas upi, kuru šoruden pārsteidza piena plūdi, sākās jau vasarā - jūlijā. Toreiz no blakus esošā SIA “Mālpils piensaimnieks” upē ieplūda mazuts. Iemesls - pienotavas katlumājas remontdarbu laikā noticis negadījums. Tika lēsts, ka upē nokļuvuši aptuveni 100 litri naftas produktu. Sudā tika uzstādītas bonas, un VVD speciālisti atzina, ka piesārņojums atstās būtisku ietekmi uz upes ekosistēmu.
Taču ar to nelaimes nebeidzās. Raidījums "Vides fakti" saņēma vēl vienu trauksmes zvanu no Mālpils, kur skatam pavērusies piena vanna ar mazuta piedevām.
Tas varētu būt kokteilis, kura garšu un smaržu nevēlas nobaudīt ne zivis, ne cilvēki.
"Diemžēl mūsu piensaimnieks ir atkal iegāzis iekšā kaut ko baltu. Spriežot pēc visa, tas varētu būt piens vai kaut kas tāds. Nesen problēmas bija, tad bija vēl trakāk, tas bija mazuts, kas bija ieplūdis upē. Tas izskanēja pa visu Latviju, ļoti cerējām, ka ar to būs kaut kas panākts, bet diemžēl mācības nav un turpina iepludināt," stāsta makšķernieku biedrības “Mālpils zivīm” pārstāvis Normunds Naglis.
"Gribētos, lai viņi kaut ko sāktu darīt ar savām attīrīšanas iekārtām. Pagaidām ir tikai tukši solījumi un neizskatās, ka tur kāds kaut ko darīs," piebilst Mālpils iedzīvotājs Ivars Dreimanis.
VVD konstatējis, ka upē no ''Mālpils piensaimnieka'' noplūdušas sūkalas. "Sūkalām muca ir samainīta, neviena pilīte netek, muca arī bija nolietojusies, to sametina, paiet nedēļa, trīs dienas citreiz, un jauna rūsas vieta parādās, kur pil. Tā arī tur viss salasījās. Tam visam bija jāaiziet uz attīrīšanas iekārtām, bet sūknītis vienreiz viņu paņem, vienreiz nepaņem. Tagad ir uzlikts remontsūknis un mūsu sūknis tiek pārtīts," situāciju skaidro SIA “Mālpils piensaimnieks” valdes priekšsēdētājs Imants Stepāns, sūkalu noplūdē vainojot sūkni, kas reizēm strādājis, bet reizēm nē.
VVD lēš, ka sūkalas, lai gan tās rada skābu vidi, būtisku kaitējumu uz upes ekosistēmu neatstās atšķirībā no mazuta noplūdes. Šī valsts iestāde uzņēmuma darbībā šogad konstatējusi vēl trešo pārkāpumu. "Trešais bija tas, ka saņēmām informāciju par neatļauta kurināmā izmantošanu. No skursteņa bija redzami melni dūmi, veicām atkārtotu pāraudi, konstatējām, ka tiek izmantots neatļauts kurināmā veids, tādējādi radot vidē emisijas," norāda VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektore Evita Muižniece-Treija.
Tikmēr Imants Stepāns, lai gan atzīst ''Mālpils piensaimnieka'' vainu visos pārkāpumos un izsaka nožēlu par notikušo, vainu veļ ne tikai sevi, bet arī uz darbiniekiem, kuri nav bijuši savu pienākumu augstumos: "Arī ir nostrādājis kaut kur cilvēciskais faktors."
Vienlaikus LTV raidījums "Vides fakti" novēro, ka Mālpils kļuvusi par teju "milžu cīņas" arēnu. "Un, protams, es zinu, ka vēl sūtīs kaut ko virsū, tikai tāpēc, ka neesmu piekritis dažiem piedāvājumiem pārdot uzņēmumu, neesmu piekritis paņemt par kompanjonu blakus mājas cilvēkus. Nesaukšu uzvārdos, viņš pats labi saprot un dzird. Viņš atklāti saka, ka raksta sūdzības', un es esmu uz visu gatavs," piebilst Imants Stepāns.
Taču tamdēļ nemainās fakts, ka uzņēmums nav spējis ievērot vides prasības un šajā gadījumā var attiecināt teicienu - skopais maksā divreiz, jo uzņēmumam ir savas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas lieliski veic savu darbu, ja tiek sekots līdzi sūkņa tehniskajam stāvoklim. ''Piensaimniekam'' tagad nācies ieguldīt līdzekļus jaunā sūkalu tvertnē. ''Piensaimnieks'' arī VVD apsolījies mēneša laikā izveidot gāzes apkures sistēmu. Un bonusā VVD plāno piemērot naudas sodu par visiem trīs pārkāpumiem. Tā apmērs varētu būt vairāki tūkstoši eiro. "Tik īsā laikā tik daudz pārkāpumu, tas nav pieļaujams," sacīja uzraugošās institūcijas pārstāve Muižniece-Treija.
''Mālpils piensaimnieks'' no valsts ir saņēmis B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai un par to maksā dabas resursu nodokli. Tikmēr Pasaules dabas fondā (PDF) uzskata, ka šādu atļauju izsniegšana, kas ļauj uzņēmumiem līdz galam neattīrīt pēc tam upēs iztecināmos notekūdeņus, ir riskanta lieta. Valstij būtu nepieciešams stimulēt uzņēmumus strādāt videi draudzīgāk.
Problēma ir arī tā, ka vispār ļauj tecināt upē. "Pēc būtības tas nav pareizi nekādā gadījumā. Protams', ir piesārņojuma atļaujas, bet tas neatbrīvo no atbildības.
Katram uzņēmējam būtu jādomā par to, kā uz viņu skatās pircējs, jo, tā vienkārši piesārņojot dabu, kurā tu pats dzīvo, tas nav nekādā gadījumā pieņemami," uzskata PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgailis.
Tikmēr Imantam Stepānam par šā gada nelaimes gadījumiem atliek vien nopūsties un cerēt, lai nekas slikts viņa uzņēmumā šogad vairs neatgadās: "Nekas labs jau nav. Protams, ka pārdzīvojam. Tā jau nav, ka atnāca un aizgāja. Tāpat jūs uzņemu, tas nemaz nav tik patīkami, esmu bijis pie Valsts vides dienesta izsaukts." Izskatās, ka problēmas Sudas upē būs izdevies novērst, jo VVD pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra – vēl viens pārkāpums un pienotavas darbība tiks apturēta.
