Suņiem ir apbrīnojami laba oža, un, pateicoties tai, ikvienam sunim var iemācīt meklēt gan dažādus priekšmetus, gan arī cilvēkus. Šo rotaļu var iemācīt jebkura vecuma sunim. Paša spēkiem suni nesagatavosiet narkotiku vai pazudušu cilvēku meklēšanai, taču atrast saimnieku vai paša rotaļlietas var iemācīt katram sunim.
Lai uzsāktu apmācību, labāk izvēlēties vietu, kur nav daudz svaigu pēdu un citu suņu, kuri varētu novērts uzmanību.
Bieži vien suns orientējas vispirms nevis pēc ožas, bet arī pēc pēdām, iemītās zāle, bet, ja pēdas ir svaigas, sunim drīz vien vajadzētu tās saost.
Ja ģimenē ir vairāki cilvēki, tad meklēšanai jāizvēlas tas, ar kuru sunim ir vislabākās attiecības.
Svarīgi ir arī pareizi paslēpties! Saimnieks jau pēc desmit soļiem var pazust no redzesloka, ja saimnieks skries ilgi, suns sāks satraukties – “kur viņš skrien prom no manis?”, skaidroja kinoloģe.
Kad suns saimnieku atrod, viņš ir jāapbalvo ar našķiem un jāpaslavē.
Lai atvieglotu sunim meklēšanu, saimnieks var arī iezīmēt ceļu, piemēram, pagriezienā iemīt vairāk pēdas.
Mācot sunim meklēt cilvēku, nevajadzētu katru reizi sākt no vienas vietas, labāk turpināt ceļu uz priekšu, jo, sākot no vienas vietas, “jūs miksējat sunim pēdas”, skaidroja Siņicina.
Tas gan nenozīmē, ka jāparāda saimnieka atrašanās vieta, to darīt nevajag, sunim pašam jāsaņemas un jāsāk meklēt.
Sunim var mācīt arī priekšmetu meklēšanu, princips šai rotaļai saglabājas iepriekšējais, tikai mainās meklējamais objekts. Pirmajās reizēs, kamēr suns vēl rotaļu apgūst, meklēšanai vajadzētu izmantot kārumus. Pēc tam var izmantot viņa mīļāko rotaļlietu vai citus priekšmetus.
Sākt var ar kādu somiņu, kurā paslēpti našķi. Tā jāparāda sunim, lai viņš saprot, kas jāmeklē, un jānoliek kaut kur malā, pat tā, lai suns var redzēt. Tad jāatgriežas pie suņa, jāliek viņam meklēt un jāparāda virziens. Kad priekšmets atrasts, suns saņem našķi.
Ar katru nākamo reizi spēli var sarežģīt. Bet nedrīkstētu spēlēt katru dienu, sunim tas būs pa daudz, sunim arī no tās jāatpūšas.
