4. studija

Kāpēc cilvēki, kuri pavada tuviniekus uz slimnīcu, netiek tajā ielaisti?

4. studija

Vai tas ir normāli, ja ziemas laikā zirgs atrodas ārā?

Kāpēc veterinārmedicīnas cenas dzen izmisumā mājdzīvnieku īpašņiekus?

Veterinārmedicīna ir komercpakalpojums jeb kāpēc dzīvnieku ārstēšana izmaksā ļoti dārgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mājdzīvnieku ārstēšanai cilvēki tērē tūkstošus, un kaķi un suņi kļūst par luksusu, ko ne visi var atļauties, jo par veterinārmedicīnu no pirmā centa maksā kā par komercpakalpojumu, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Ar "4. studiju" sazinājās skatītāja Liene Rēpiņa, lai pievērstu sabiedrības uzmanību veterinārmedicīnas cenām. Lienes ģimenes mīlulim Džerijam veselība sašķobījusies īsi pirms gadu mijas – 30. decembrī. Viņa trīs gadus veco runci aizvedusi uz tuvāko veterināro klīniku, taču pēc veiktajām manipulācijām kaķa veselība nav uzlabojusies. 31. decembrī Lienes kaķim jau bija nepieciešama steidzama palīdzība.

"Nonācu ar kaķi pie vetārsta. Viņam tika veikta pirmā palīdzība, jo kaķis mocījās, sanāk, aiz sāpēm. Man uzdeva jautājumu, vai es ārstēšu šeit kaķi, vai vedīšu pie sava veterinārārsta. Protams, es atbildēju, ka mans veterinārārsts nestrādā, jo brīvdienas ir, un, protams, es atstāju kaķi tur, tajā klīnikā. Man tika atnesta provizoriskā tāme, kādas varētu būt šīs izmaksas," stāstīja Liene.

No veterinārārsta prognozēm bijis skaidri redzams, ka kaķa veselība Lienei izmaksās vismaz pustūkstoti eiro.

"Tajā brīdī, kad tu saproti, ka tavs kaķis var mirt un ka tev nav laikam tās izvēles, tu esi tādā kā šoka stāvoklī nonācis, ka tu pat paraksties par tādu summu, jo tas ir tavs ģimenes mīlulis un tu noteikti negribi, lai viņš mokoši mirst," atcerējās Liene. 

Džerijs veterinārajā klīnikā pavadījis gandrīz četras dienas. Liene saņēmusi rēķinu – 619 eiro, kas jāsamaksā 14 dienu laikā. Šāda summa ģimenes budžetā kaķa vajadzībām nebija ieplānota. Pēc notikušā sieviete secinājusi, ka,

ņemot jebkuru mājdzīvnieku, ir noteikti jāveido uzkrājumi un vajadzīga apdrošināšana, jo nekad nevar paredzēt, kas ar mājas mīluli var atgadīties.  

Lienes stāsts raidījumu iedvesmoja nelielam pētījumam: vai un kāpēc veterināro pakalpojumu cenas ir tik augstas?

Vispirms "4. studija" vērsās pie sociālo tīklu lietotājiem, uzdodot jautājumus – cik jūs pēdējo reizi samaksājāt par veterinārmedicīnas pakalpojumiem un vai, jūsuprāt, veterinārārsta pakalpojumi Latvijā ir dārgi?

Vairāki desmiti cilvēku, kuri piedalījās aptaujā sociālajā vietnē "Facebook", norādīja dažādas cenas, sākot no 50 eiro līdz vairākiem simtiem par manipulāciju. Piemēram, Antra par savas sunītes ārstēšanu – analīzēm, datortomogrāfiju, audzēja izoperēšanu – samaksājusi 1000 eiro. Vineta par kaķa glābšanu no nāves izdevusi 500 eiro. Savukārt Margarita par suņa operāciju un divām stacionārā pavadītām nedēļām šķīrusies no 1700 eiro. 

Lai norēķinātos par mīļdzīvnieka glābšanu, tiek ņemti kredīti, naudu aizņemas no radiem un kaimiņiem. Tiek tērētas summas, kas pielīdzināmas lietota auto vai eksotiska ceļojuma izmaksām.

"Pie smagām diagnozēm, jā. Ir pat, kur pāri par 1000 eiro aiziet kāda ārstēšana. Kaut vai ņemsim tādu akūtu gadījumu, kā kuņģa sagriešanās un akūta dilatācija suņiem, kur ir nepieciešama uzreiz operācija. Ja tur ir vajadzīga arī liesas izņemšana, tad šī operācija maksā virs 1000 eiro," norādīja veterinārārsts Jānis Beinerts.

Veterinārmedicīnu nevar salīdzināt ar humāno, par kuru cilvēks daļēji norēķinājies, maksājot nodokļus, uzsvēra aptaujātie dzīvnieku ārsti. Tas ir privāts bizness.

Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Šmēliņš skaidroja, ka veterinārie pakalpojumi visā pasaulē balstās uz brīvā tirgus principiem; katrs pakalpojuma sniedzējs pats izrēķina, cik viņam šis pakalpojums maksā. Tā notiek arī Latvijā.

"Faktiski par veterinārmedicīnu jūs no pirmā centa maksājat kā par komercpakalpojumu, un tas diemžēl nav daudziem cilvēkiem saprotams,"

teica Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Lita Konopore. "Šīs dārgās izmaksas veido pilna laika studijas sešu gadu garumā, kuru laikā tu faktiski nespēj strādāt; tev ir jāņem vai nu kredīts, vai nu tevi uztur vecāki. Plus, ja tev nepalaimējas iekļūt budžeta grupā, tad tavas izmaksas gadā par veterinārmedicīnas studijām, esot Latvijas pilsonim, ir 4000 eiro. Ja tu esi ārzemnieks, tad tie ir 8000 eiro."

Veterinārpakalpojuma cenu veido arī medikamentu izmaksas, mediķa darbs, manipulācijām izmantotās iekārtas, instrumenti, diagnostika, kā arī komunālie maksājumi un telpu īre – kā jebkurā privātā biznesā. Cik lielu samaksu par pakalpojumu veterinārārsts drīkst pieprasīt no pacienta saimnieka, nekontrolē neviens. Arī Konkurences padomē raidījumam norādīja, ka veterināro pakalpojumu cenas neviens līdz šim nav analizējis un, visticamāk, to arī nedarīs.

"Ir bijusi vēlme mums apmēram izstrādāt pakalpojuma vidējo cenrādi ar tādu domu, lai būtu gan informācija sabiedrībai, cik tad apmēram tas pakalpojums maksā, gan arī pašiem lai būtu skaidrs. Jo ir arī kolēģi, kas mēģina tā kā dempingot šos pakalpojumus, un tad principā tas it kā šo biznesu ieliek kaut kādā rāmī. Diemžēl to Eiropas Savienībā nepieļauj, tā skaitās konkurences kropļošana, un faktiski mēs no šīs idejas atteicāmies, jo vienkārši arī Konkurences padome mums paskaidroja, ka tas tā kā ir aizliegts paņēmiens," atklāja Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā patlaban ir 541 veterinārmedicīnas prakse, kā arī ap 200 ambulatoro un stacionāro veterināro klīniku. Un katrā no tām veterinārs klientam par vienu un to pašu pakalpojumu var prasīt atšķirīgu summu. "4.studija" piezvanīja dažiem veterināro pakalpojumu sniedzējiem Latvijas novados, lai uzzinātu, vai un kāda ir cenu atšķirība par vienu un to pašu pakalpojumu. Izrādījās – piemēram, runča kastrāciju Latvijā veic gan par 20, gan par 85 eiro.

Arī dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere novērojusi šīs veterināro pakalpojumu cenu atšķirības:

"Lietas, kas man nav saprotamas, par esošajām cenām – to mēs arī runājām Tautsaimniecības komisijas sēdēs. Ja valsts ir uzlikusi par obligātu pienākumu suņu vakcinēšanu, čipošanu un reģistrēšanu, tad tai starta paketei gan būtu jāuzliek cenu griesti un tai visās klīnikās būtu jābūt vienā cenā, Jo šobrīd cenu diapazons klīnikās par elementāro vakcinēšanu pret trakumsērgu, Eiropas pases izdošanu un dzīvnieka mikročipošanu un ievadīšanu Lauksaimniecības datu centrā (LDC) – summas svārstās no 25 eiro un beidzas ar virs 100 eiro."

Ir saprotams, ka arī veterinārus nelutina patreizējais cenu sadārdzinājums, bet ko darīt cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt savam dzīvniekam, taču par pakalpojumu nav spējīgi samaksāt ne tūkstošus un pat ne simtus?

Beinerts atzina – ja agrāk pie veterinārsta nostādne bijusi, ka "mēs darām visu", tad tagad cilvēki mēdzot arī šaubīties, vai varēs "pavilkt" ārstēšanu. Tiekot apsvērta arī eitanāzija, bet tie neesot bieži gadījumi.

"Bet ir cilvēki, kuri patiešām atnāk gandrīz bez naudas vispār, un viņam vienkārši bezizeja. Tas kaķītis mokās trīs dienas, un viņam kaut kāds lēmums jāpieņem, ko darīt ar viņu," teica Beinerts.

"Mēs neesam kredītiestādes, mēs nevaram aizdot naudu. Ja jūs redzat, kādas ir izmaksas, ja mums atnāks kaut vai viens klients dienā, kuram mums būs jāaizdod 600 eiro, tad vienkārši šāda veterinārā klīnika bankrotēs, tas ir neiespējami!" pauda Konopore.

Likuma priekšā paziņojums, ka suņa vai kaķa ārstēšanai naudas nav pieticis, tāpēc veterināra palīdzība nav meklēta – neiztur kritiku. Katram, kurš uzņēmies atbildību par dzīvnieku, ir jārūpējas par tā veselību, uzsvēra Pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikts, kas ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku. Viena no tām ir veterinārmedicīnas palīdzības nesniegšana dzīvniekam, ja viņam ir tāda nepieciešama, un par to ir paredzēta arī administratīvā atbildība – par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Ja vēl tas ir izraisījis neatgriezeniskas sekas vai pat, Dievs nedod, nāves gadījums, tad to var vērtēt arī pēc Krimināllikuma," norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.

Saņemot vairāku simtu rēķinu par dzīvnieka ārstēšanu, diemžēl arī nodokļu atmaksa no valsts nav paredzēta, kā tas būtu gadījumā, ja ārstēšanos saņemtu pats dzīvnieka saimnieks.

"Veterinārās klīnikas apmeklējums nav attaisnotie izdevumi, tādēļ šādus čekus gada ienākumu deklarācijai pievienot nedrīkst," apstiprināja Valsts ieņēmumu dienestā.

Tātad – katrs pats ir atbildīgs par savu mājdzīvnieku, jo dzīvnieks cilvēkam nav primārā nepieciešamība. Ja veterinārmedicīniskos pakalpojumus nevarat atļauties, bet palīdzība ir nepieciešama, "Ķepu ķepā" aicina nekautrēties un uzrunāt kādu no dzīvnieku aizsardzības biedrībām.

"Tā sajūta cilvēkam, jā, tā ir nepatīkama, bet ir jāspēj pārkāpt pāri šim savam, "man ir neērti, man ir kauns, kā es tagad to darīšu". Tā vietā ir jāsaprot, ja es to nedarīšu, tad mans mīļais suns vai kaķis cietīs un mirs," sacīja Bidere. 

Iespējams savu dzīvnieku arī apdrošināt, tiesa – ne vecāku par astoņiem gadiem. Visticamāk, veterinārmedicīnisko pakalpojumu cenas tuvākajā nākotnē nesaruks, tāpat kā komunālo rēķinu un dzīvnieku barības cenas. Tāpēc izvērtējiet, vai kaķis un suns būs tā labākā dāvana bērnam vai pensionāram un vai paši vēl gadus desmit vismaz varēsiet būt atbildīgi un spēsiet atļauties mīluļa ārstēšanu. Vetārsti ir aprēķinājuši, ka mājdzīvnieka īpašniekam ir jābūt "drošības spilvenam" – vismaz 500 eiro – gadījumiem, ja kaķis vai suns pēkšņi saslims.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti