Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi informatīvo kampaņu "Neizdzēs dzīvību!", kuras laikā atgādina par cieņpilnu attieksmi pret savvaļas dzīvniekiem, lai novērstu situācijas, kurās pie cilvēkiem pieradināti savvaļas dzīvnieki tiek pamesti vai atgriezti savvaļā, apdraudot sabiedrību, paši sevi, apdzīvotas vietas vai publisko infrastruktūru.
No cilvēku vēlmes palīdzēt īpaši jāsargā dzīvnieku mazuļi, ar kuriem cilvēki dabā sastopas visai bieži.
"Dabā ir iekārtots tā, ka savvaļas dzīvnieku mazuļi nestaigā kopā ar mammām vai tētiem. Savvaļas dzīvnieku mazuļi sēž alās vai ir atstāti kādā no dzīvnieku mātes skatu punkta drošā vietā.
Vienai daļai dzīvnieku mazuļu dabiskā uzvedība ir, ka ir jāsēž klusiņām, sastingušam un jābūt pēc iespējas nemanāmākam, bet cilvēks, protams, ir ļoti acīgs un pamana," stāstīja Lange.
Dabiski, ka cilvēki mazuļa situāciju automātiski grib salīdzināt ar sevi – ja mazs cilvēka bērns būtu kaut kur viens, būtu steidzami jārīkojas, bet dzīvniekiem ir tieši otrādi. Vislabāk no mazuļa, ja tas izskatās veselīgs, turēties pa gabalu, to netraucēt un doties prom.
Veterinārārste Gorbāne atzina, ka agrāk nepamatota dzīvnieku mazuļu izņemšana no dabiskās vides un vešana uz mājām ir bijusi vēl biežāka, šobrīd šādu gadījumu skaits šķietami samazinās.
"Mēs salīdzinām dzīvnieku mazuli ar cilvēkbērnu, bet atrast zaķēnu pļavā vienu pašu ir tas pats, kas atrast cilvēkbērnu vienu pašu blakus istabā spēlējoties, kamēr mamma virtuvē gatavo. Mēs negribētu, ka mums viņus izņem no mūsu dzīvesvietas tāpēc, ka neesam bijuši tieši līdzās," skaidroja Gorbāne.
"Turklāt, ja mēs savvaļas dzīvnieku izaudzinām pie cilvēka, dabā viņu atgriezt īsti vairs nevar.
Pirmkārt, viņš nemācēs pats izdzīvot, nemācēs baroties, nemācēs piesargāties no ienaidniekiem, nāks pie cilvēka un apdraudēs pats sevi," atgādināja Lange.
Viņa skaidroja, ka daba ir nežēlīga, bet visas dzīvnieku populācijas izdzīvošana ir atkarīga no tā, cik spēcīga un gudra izaug nākamā paaudze,
tāpēc arī putnu uzvedība, vienkārši izmetot vārgākos no ligzdas, lai gan daudzus cilvēkus šokē, tomēr ir saprotama.
"Nežēlīgi, bet fakts – dabā viss tiek izsvērts tā, ka nav vērts tērēt enerģiju un barību, mēģinot piebarot vienu slimu un vienu veselu, ja var izaudzināt vienu kārtīgu un veselu, kas tālāk varēs populāciju turpināt," norādīja Lange.
Gorbāne piebilda, ka, tāpat kā dzīvnieku mazuļu, arī no ligzdas izkritušo mazuļu glābšana sugas populācijai nepalīdz.
"No populācijas viedokļa jūs neko neizglābjat, jo katrs šāds izglābts mazulis jebkurā gadījumā būs vārgāks konkurents dabā saviem sugas brāļiem, kas būs dabīgos apstākļos auguši," viņa skaidroja.
Ja vēlme palīdzēt dzīvnieku vai putnu mazuļiem tomēr ir, bet nav skaidrs, kā rīkoties, vislabāk vispirms sazināties ar speciālistiem, nevis sākumā pieļaut kļūdas un tad meklēt informāciju par to, kā būtu bijis jārīkojas pareizi.
Pirms steigt palīgā, vispirms jākonsultējas ar veterinārārstu vai jāziņo par savainotajiem vai ļoti savārgušajiem dzīvniekiem Dabas aizsardzības pārvaldei: +371 27313200.
