Šī un iepriekšēja nedēļa vairākās zinātnes nozarēs ir saistāma ar vides vārdu, jo zināms, ka Parīzē norisinās ANO klimata pārmaiņu konference, kurā pasaules valstu līderi, uzņēmēji, zinātnieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji cenšas panākt vienošanos, kas palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu straujo gaitu.
Pēc Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atgriešanās no Parīzes samita Latvijas Radio raidījums "Zināmais nezināmajā" viesojas prezidenta kancelejā, lai uzklausītu secinājumus par klimata pārmaiņām un to, kāda ir valstu un sabiedrības atbildība šo pārmaiņu radīšanā un mazināšanā.
Vienošanās par 40 procentiem samazināt vidi piesārņojošos izmešus jau nākamgad prasīs sākt sadalīt kvotas starp valstīm, tostarp Eiropas Savienības valstu starpā. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas ieguldījums izmešu samazināšanā vērtējams no vēsturiskā viedokļa, jo sabrūkot Padomju Savienībai un mazinoties rūpniecības daudzumam, izmešu daudzums Latvijā samazinājās par 60 procentiem.
Turpmāk Latvijas iedzīvotājiem būs vairāk jādomā par videi draudzīgāku pārvietošanos, lai mazinātu autotransporta radīto atmosfēras piesārņojumu. Velotransports un iekšzemes dzelzceļš ir viens no risinājumiem, kā mazināt piesārņojuma daudzumu. Cilvēkiem ir jāalauž sevi un ar laiku būs jāapņemas mainīt sevi.
Grūtāk būs risināt izmešu samazinājumu lauksaimniecībā, jo tur iesaistīti daudz cilvēku. Taču ir iespējams strādāt arī šajā virzienā.
Daudzviet klimata pārmaiņas vairāk saprot tie, kuri redz postošas stihijas savā zemē, taču arī Latvijā mainās ekosistēma, vidējā gaisa temperatūra, kā arī dzīvā radība. Protams, vieglāk pamanīt lielākas pārmaiņas, ne mazāko radību migrāciju vai izzušanu. Latvijā redzamākie klimatu pārmaiņu liecinieki ir krastu erozija un izmaiņas piejūrā.
Īsākas ziemas, mitrāks gaiss, nejauši iemaldījušies eksotiskie dzīvnieki, vairāk lapu koku skujkoku vietā ir tikai papildu vēstneši, kas signalizē par pārmaiņām, ja nekas netiks darīts.
Latvijas Valsts prezidents Vējonis par klimata jautājumiem Parīzē varēja spriest arī kā bijušais vides ministrs, kas ir vērtējama kā zināma priekšrocība, runājot par pasaulei svarīgiem jautājumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo samitu Kopenhāgenā, šoreiz jautājumi apspriesti daudz nopietnāk un varētu tikt pieņemtas nozīmīgākas apņemšanās. Vairāku valstu vadītāji, kas līdz šim bijuši pret izmešu mazināšanu, aizbildinoties ar ietekmi uz ekonomiku, Parīzē bilduši, ka tomēr ir nepieciešams strādāt vides saglabāšanas virzienā.
Parīzes klimata samits vieniem viesa bažas, citiem cerību. Kamēr nevalstiskās organizācijas satraucas par samita sponsoru sarakstu, kurā lasāmi lielāko piesārņotāju vārdi, un izsaka bažas, ka tie mēģinās darīt visu, lai šīs nedēļas beigās panāktu iespējami neefektīvu vienošanos, vairāki pasaulē slaveni miljardieri apvienojušies un paziņojuši, ka izveidojot īpašu fondu, atbalstīs atjaunojamās enerģijas izpētes un komercializēšanas projektus.
