Vides fakti

Biodaudzveidība

Vides fakti

Ko atklāj reidi uzņēmumos, kas nelikumīgi piesārņo vidi?

Vēja enerģija

Vēja enerģijas iespējas Latvijā netiek pilnībā izmantotas

Līdz 2027. gadam vējam jākļūst par galveno enerģijas avotu Eiropā, taču Latvija uz šo mērķu sasniegšanu virzās lēni. Šobrīd uzstādītā vēja enerģijas jauda Latvijā ir 66 megavati, kamēr plāns paredz, ka līdz 2030. gadam tai jāsasniedz 800 megavati. Lietuvā vēja enerģiju ražo astoņas reizes (548 MW) jaudīgāk, Igaunijā – piecas reizes (320 MW). Kā stāsta  Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, kaimiņvalstis ir saskatījušas veidu, kā mērķtiecīgi strādāt pie risinājumiem, lai sasniegtu atjaunojamās enerģijas mērķus.

Valstis izvēlas šo enerģijas veidu arī tāpēc, ka tehnoloģiskā attīstība ir bijusi ļoti strauja, norāda Vanags:  “Pēdējos 15 gados vienas ražošanas vienības izmaksas ir samazinājušās pat 80 reizes”.

Vēja enerģijas iegūšana ir efektīvs un rentabls risinājums atjaunojamo energoresursu jaudas iegūšanai, jo, iegūstot enerģiju no vēja, tiek izmantots jau esošs resurss, bet, palielinot vēja enerģijas jaudu, tiek samazināts fosilo kurināmo jeb dabasgāzes patēriņš, līdz ar to sarūk CO2 piesārņojums.

Eiropas Savienībā Latvija ieņem 3. zemāko vietu pēc saražotās vēja enerģijas, apsteidzot vien Slovākiju un Slovēniju.

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks Reinis Āboliņš skaidro, ka primāri vēja turbīnas uzstādīt būtu vajadzīgs uz sauszemes, kas ir krietni lētāks risinājums un ļauj ražot enerģiju bez īpaša atbalsta. “Stiprākais vējš ir tur, kur ir valdošie vēji, kur nav lieli šķēršļi, kur reljefs nerada turbulences un ļauj turbīnai vienmērīgi griezties. Tādas vietas ir Baltijas jūras piekrastē Latvijā – Kurzemes piekraste un Ziemeļvidzemes piekraste. Arī lēzenākās vietās, kur ir pauguri, varētu būt piemēroti Latvijā,” norāda pētnieks.

Jautāts, kā vēja ģeneratori ietekmē vides kvalitāti, Āboliņš ir noskaņots pozitīvi: “Tieši no vēja ražošanas viedokļa tā ir videi ļoti draudzīga enerģija. Resurss un tehnoloģija, kas tiek izmantota enerģijas ražošanā, savā dzīves ciklā nerada negatīvu CO2 vai siltumnīcefektu gāzu izraisošo pēdu.” 

Lai uzstādītu vēja turbīnas, ir jāņem vērā vairāki vidi ietekmējoši faktori: stacijas atļauts būvēt 800 metru attālumā no apdzīvotām vietām, vibrācijas un frekvences nedrīkst būt jūtamas no ģeneratoriem, lai neradītu ietekmi uz cilvēku veselību, ģeneratoriem, atrodoties blakus, jābūt vienādā augstumā, lai nebojātu ainavu. Svarīgi, lai stacijas netiek celtas putnu un sikspārņu migrācijas ceļos un vairošanās vietās.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors, sikspārņu vadošais pētnieks Gunārs Pētersons norāda, ka ir grūti pierādīt, ka tieši vēja turbīnas izraisa populāciju skaita lejupslīdi, lai gan skaidrs, ka turbīnas tos ietekmē: ”Sikspārņi vairojas ļoti lēni, gadā ir viens mazulis. Nav tā, ka sikspārņi iet bojā nejauši ielidojot – viņi apzināti lido klāt pie vēja turbīnām, jo tās piesaista. Ir teorija, ka tur koncentrējas kukaiņi, īpaši nakts sākumā.”

Tikmēr Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējumu daļas vadītāja Iveta Jēgere akcentē pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, ko rada vēja turbīnas. “Izpaliek tādi smagi negatīvās ietekmes aspekti kā gaisa piesārņojums – nav ietekmes uz gaisa kvalitāti, jo netiek emitētas gaisu piesārņojošās vielas. Nav arī ietekmes uz klimatu, jo iztrūkst liels resursu patēriņš kā, piemēram, šķelda vai ogleklis, nav arī atkritumu vielu un nerodas notekūdeņi. Sabiedrību drīzāk satrauc to ietekme uz ainavu”, norāda Jēgere. 

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti