Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārās klīnikas vetārste Jevgēnija Kondratjeva norāda uz kaķu ziņkārību: “Kaķis, droši vien interesējoties par to, kas notiek ārā - mašīna brauc, putniņš lido vai vēl kaut kādas aktivitātes notiek, grib tikt pa spraugu, kas ir starp diviem logiem, ārā.”
Vadoties pēc savas ziņkāres, kaķis var iesprūst nišā starp divām loga daļām. “Kaķa priekšējā puse parasti tiek caur šo spraugu, bet pakaļējā puse aizķeras. Kaķis paliek tādā stāvoklī starp diviem atvērtajiem logiem. Principā vairs no šī stāvokļa tikt ārā viņš nevar, jo kustoties veidojas tūska un dzīvnieks paliek saspiests,” skaidro vetārste.
LLU veterinārajā klīnikā vasarās mēdz būt nedēļas, kad vetārsti ar šo problēmu saskaras katru dienu. Diemžēl aptuveni puse gadījumu beidzas letāli.
“15 minūtes ir laiks, kad dzīvnieku vēl var glābt bez kustību traucējumiem, kas paliks uz turpmāko dzīvi. Ja tas laiks ir ilgāks, tad jau asinsvadi tiek nospiesti ilgāku laiku, nervi tiek nospiesti ilgāku laiku, nekā tas ir pieļaujams, lai veiksmīgi veiktu dzīvniekam veselības atgriešanu. Un parasti šie dzīvnieki, ja ir iespēja glābt, paliek ar kustību vai cita veida traucējumiem,” atklāj Kondratjeva.
Arī LLU Veterinārās klīnikas vetārsts Armands Vekšins norāda – visdrošāk būtu neatstāt logus pusvirus. Tomēr ir arī citas metodes: “Otra lieta – logiem var likt priekšā sietiņus. Un trešā lieta - starpā starp loga atvērumu un logu var ielikt speciālas ierīces. Gaisa plūsma notiek, telpas tiek vēdinātas, dzīvnieks var pieiet pie loga, bet nevar ielekt starpā starp logiem un nevar iesprūst.”
Vetārsts arī uzsver - ja dzīvnieks ir iesprūdis logā, nevajadzētu domāt, ka viss pāries pats no sevis: “Ja jūs konstatējat, ka dzīvnieks ir iesprūdis logā, tad viņš jums ir jāved uz klīniku. Obligāti.”
