Šoferu pieredze ir dažāda. „Es atstāju autoservisā, kad maina,” atsaka Rihards. „Pie drauga mājās,” atbild Viktorija. Raivo ir līdzīga pieredze Rihardam. „Kad pērk jaunās, tad vecās paliek kantorī, kur jaunās uzlika. Tālāk jau viņi utilizē,” viņš stāsta. Servisā atstāj arī Igors un Gatis, savukārt Kaspars, kurš pats strādā autoservisā, saka, ka „mums ir kopēja utilizācija, tāpēc man ir, kur likt”.
Aplēsts, ka ik gadu Latvija importē 140 000 riepu. Pēc tam, kad tās ir nodilušas vai saplēstas, tās nonāk poligonos vai grāvmalās.
Vecās riepas nonāk dabā vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, autovadītāji nezina, kur tās var vest. Otrkārt, negodprātīgi autoservisi negrib maksāt par riepu nodošanu.
SIA „Eko Osta” valdes priekšsēdētājs Andrejs Laskovs saka, ka samaksa par riepu pārstrādi vai utilizāciju ir apmēram 35 eiro par tonnu. Šī cena ietver riepas savākšanu, transportēšanu un utilizāciju.
Aptuvenais vieglās automašīnas riepas svars ir ap desmit kilogramiem.
Līdz ar to par vienas riepas nodošanu ir jāmaksā vien 35 centi, bet tik un tā liels daudzums riepu tiek izmests mežos, grāvmalās, upēs, pļavās.
„Pagājušajā gadā no Rīgas mežiem ir izvesti 420 tonnas atkritumu. Apmēram desmitā daļa no tā - 40 tonnas ir riepas.
Lielākoties tā ir privātpersonu ļaunprātība, jo riepas visbiežāk ir nelielā skaitā - no vienas vai dažām automašīnām. Turklāt es varu diezgan droši apgalvot, ka servisi, kas šajā nozarē darbojas, ir noslēguši attiecīgus sadarbības līgumus, un riepas centralizēti piegādā uz pārstrādes vietām,” norāda SIA „Rīgas meži” valdes loceklis Edgars Vaikulis.
Parasti autoservisos vecās riepas tiek pieņemtas bez maksas ar nosacījumu, ka tur tiek pirktas vai montētas jaunās riepas. Pretējā gadījumā par katru riepu ir jāsamaksā aptuveni 50 centi. Tomēr ir autoservisi, kas visas vecās riepas izmet dabā vai nelikumīgi dedzina.
„Arī mēs savās kontrolēs bieži vien saskaramies ar to, ka nav noformēti pareizi, atbilstoši dokumenti un nevar pierādīt riepu „izsekojamību”. Proti, kur tad viņas ir palikušas. Diemžēl tas viss nonāk vidē,” saka Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina.
Riepu dedzināšana ir aizliegta un videi kaitīga, un par šādu rīcību draud naudas sods fiziskām personām līdz 1000 eiro, bet juridiskām līdz 2900.
„Pastāv tāda nerakstīta, var teikt, džentlmeņu vienošanās starp atkritumu apsaimniekotājiem, kas pieņem nolietotās riepas, ka bez maksas no viena cilvēka var pieņemt gadā četras riepas,” bilst Ņikitina.
„Vides fakti” devās uz vienu no šādiem nodošanas punktiem. „Atbraucot ciemos pie mums, Tvaika ielā 39, jūs varat piebraukt pie zaļajiem vārtiem un ārā ir plakāts „Ir diennakts dzīvā apsardze”. Ieraugot cilvēku ar četrām riepām, kas ir maksimums, ko viens cilvēks var nodot - jūs tiekat reģistrēti un ielaists iekšā mūsu teritorijā,” stāsta SIA „Eko Osta” komercdirektors Roberts Ņestrojevs. „Šeit ir zaļš konteineris, un tur jūs varat atstāt savas riepas. Tālāk mēs nodarbojamies ar to, ka mēs viņas savācam un nododam mūsu sadarbības partneriem, kuri tālāk viņas utilizē,” viņš paskaidro, piebilzdams, ka riepu atstāšana ir bez maksas.
Lielākā daļa no šīm riepām ir atvestas no servisiem, un tālāk tās ceļos uz utilizācijas rūpnīcu Emburgā. „Jā, pirmais, kas ir jāizdara… Riepa ir jāsagatavo tā, lai mēs varētu likt savās retardēs un bezgaisa kamerā karsēt,” saka SIA „E Daugava” direktors Arnis Jumītis. „Retardi ieceļ reaktorā. Reaktorā viņu karsē 12 stundas,” viņš piebilst.
Riepu karsēšanas laikā veidojas pirolīzes eļļa un pirolīzes gāze. Pēc šī procesa riepu masa tiek dzesēta vismaz piecas stundas un tad tiek izbērtas no riepām palikušās ogles un kordi un tie ir četri gala produkti no pārstrādātajām riepām. „Ogli sapresējot, to var izmantot kā labu kurināmo, kam ir daudz lielāka siltumspēja nekā šķeldai vai akmeņoglēm. Pirolīzes eļļu var izmantot kā naftas produktu šķaidītāju vai, tālāk pārstrādājot, pat parfimērijas visādām piedevām,” norāda Jumītis.
Šī ir vienīgā strādājošā riepu pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs, un vienā dienā šeit tiek pārstrādātas astoņas tonnas riepu.
