Veci medikamenti - bieds gan videi, gan cilvēku veselībai

Lai arī medikamenti nav lēti un parasti tos cenšas iegādāties racionāli, tomēr katrā mājā veidojas zināmi neizmantoto zāļu krājumi un agri vai vēlu rodas jautājums, ko ar tiem darīt.

“Vides faktu” uzrunātajiem cilvēkiem kādā no Rīgas aptiekām ir dažādas atbildes. Dažreiz aptiekas uztaisa akciju, un tad es varu aiznest uz aptiekām,” saka Astra. “Viņi pieņem, bet īpaši laimīgi nebija, jo man mammīte bija sakrājusi ļoti daudz. Es īsti nezinu ko darīt, jo aptiekas negrib ņemt atpakaļ, cik es esmu prasījusi,” klāsta Astra.

Savukārt Lāsma atzīst, ka nezina, ko darīt ar neizlietotajām zālēm. “Es daudz zāles nelietoju, līdz ar to nav nekādas jausmas,” viņa saka. Savukārt Uģim ir cita pieredze. “Mēs kaut kā paši utilizējam vai sadedzinām. Bet ir bijuši gadījumi, kad mēs nododam atpakaļ. Kaut kādu vienu tādu reizi atceros,” norāda Uģis. Savukārt Laura atklāt atzīst, ka ir gan metusi ārā, gan miskastē.

Zinātniskā institūta “Bior” vadošais pētnieks Ingars Reinholds norāda, ka

zāles, kam beidzies derīguma termiņš nedrīkst mest ārā.

Latvijā ir 780 aptiekas un kā norāda Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, 70% no tām ir iespēja nodot medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš vai vairs nav vajadzīgi. “Nederīgos medikamentus pieņem visas lielās tā saucamās tīklu aptiekas jeb zīmolu aptiekas. Rīgā situācija ir patiešām laba. Labā ziņa par reģioniem, ka šo tīklu aptiekas ir arī reģionos. Pilsētās notiek šis pasākums, ka var zāles aiznest,” bilst Ķikute.

Liela daļa iedzīvotāju joprojām nezina, ko darīt ar neizmantotām zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš. Tāpēc bieži vien tās izmet atkritumos vai izmet kanalizācijā, neaizdomājoties par to, cik lielu kaitējumu nodara videi.

Eksperti analizējot farmaceitisko atlikumu izplatību apkārtējā vidē, konkrētāk notekūdeņos nonākušās vielas, atklāj, ka to nav maz, bet visbīstamākās atrastās esot antibiotikas.

“Rezultāti mūs pārsteidza ar to, ka ļoti daudz šīs koncentrācijas vielām nevis samazinās, bet lielākajai daļai šīs koncentrācijas pieaug. Rezultātā šīs vielas koncentrācijas mēs redzam daudz lielākas, piemēram, antibiotikās, kas ir viena no problemātikām, ņemot vērā, ka antibiotikas izraisa daudzas problēmas, kas ir saistītas ar dažādu slimību attīstību,” saka Reinholds. Antibiotikām nonākot apkārtējā vidē, ļoti mazās koncentrācijās ir pierādīti publikācijās pētījumi, ka antibiotikas izraisa rezistenci, veicina rezistento baktēriju attīstību,” viņš atzīmē.

Tas nozīmē, ka,

cilvēks kaut kādā veidā uzņem atpakaļ notekūdeņos nonākušās vielas, tad pēcāk organisms var nepieņemt antibiotikas, un saslimšanas gadījumos tās vairs nepalīdzēs.

“Piemēram, Rīgas ūdensstacijas attīrīšanas rezultātā ūdens nonāk Rīgas līcī, tālāk nonāk Daugavā, un pēc tam mēs zinām, ka Daugavas ūdens tiek izmantots, lai attīrīšanas procesos, lai no tā iegūtu dzeramo ūdeni. Protams, šie koncentrācijas līmeņi, ko mēs atradām ir pietiekami zemi, bet, no otras puses, tie ir uztraucoši,” norāda Reinholds.

Speciālists norāda, ka zāļu noskalošana kanalizācijā var izraisīt ne vien draudus cilvēkiem, bet arī jūras organismiem, zivīm un arī dzīvniekiem. “Šīs vielas, nonākot apkārtējā vidē var izraisīt dažādas mutācijas. Nu, piemēram, tieši hormonālā līmenī mutācijas dažādiem dzīvniekiem, piemēram, zivīm mainās dzimums. Tas nozīmē, ka negatīvi ietekmēta populācija,” atzīmē Reinholds.

Būtiskākā loma šajos procesos ir cilvēkiem. Tāpēc, lai neradītu draudus paši sev un videi, speciālisti aicina vairāk piedomāt brīdī, kad tiek tīrītas mājas aptieciņas. “Tātad, pirmkār, zāles mēs nesam uz aptieku. Ja mums ir zāles vecas unbeidzies derīguma termiņš vai arī ja mums šīs zāles vairs nav vajadzīgas, tad mēs tās nododam aptiekā,” akcentē Reinholds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti