Vaskaines – ziemā viegli pamanāmās sēnes

Vaskaines ir līdz šim maz izzināta sēņu grupa, kas viegli novērojama ziemā. Tās savu latvisko ģints nosaukumu ieguvušas samērā nesen – vien pirms pāris gadiem. Par vaskainēm tās nodēvētas tādēļ, ka, kamēr sēnes ir jaunas, mitrā vidē to virsma šķiet vaskota.

Kaut arī ziema jau rit uz izskaņu, sēņu laiks nebūt nav beidzies – ir tādas sēnes, kuras labāk jūtas un aktīvāk aug tieši dzestrajā gada posmā.

Vaskaines uz koka zara
Vaskaines uz koka zara

Sēņu meklēšana un vērošana jebkurā gadalaikā ir vērtīga nodarbe un var būt rezultatīvs iemesls doties pastaigā svaigā gaisā uz mežu. Turklāt ziemā šis iegansts var godam sacensties ar ne vienu vien citu iemeslu, pat ar putnu vērošanu. Jā, ziemas laikā mežā konstatējamu sēņu sugu ir daudz vairāk nekā putnu sugu.

Koku lapotnes trūkums ziemā padara daudzas sēnes vieglāk ieraugāmas. Protams, tās, kuras neslēpj sniega sega.   

Pie ziemā viegli sameklējamām sēnēm pieder briežu ksilārijas, dažas eksīdijas, dzeltenās receklenes un, protams, visvisādas piepes, piemēram, sīkpiepes, klājpiepes, un arī citas sēnes, tostarp vaskaines.

Vaskaiņu augļķermeņi veidojas plānā slānī klājeniski uz atmirušas koksnes mizas, cieši pie tās pieauguši. Atrodami uz nedzīviem stāvošiem stumbriem, uz nokaltušiem zariem (parasti zaru apakšpusē), uz kritalām (parasti apakšpusē), uz celmiem.

Vaskaines uz koka zara
Vaskaines uz koka zara

Kamēr šīs sēnes ir jaunas, to virsma šķiet vaskota, bet vecumā un sausumā vaskaines izkalst, to virsma nereti plaisā. Dažām sugām laika gaitā no substrāta jeb pamatnes atdalās un pat atlokās augļķermeņu malas. Gandrīz visām sugām augļķermeņi sākumā aug atsevišķi, pēc tam pamazām saplūst un kopumā var segt ievērojamu substrāta platību. Zīmīgi, ka sporas visu sugu vaskainēm ir sārtas.

Daļai atklāto sugu vēl nav nostiprināti latviskie nosaukumi.

Lēš, ka Latvijā varētu mājot pāris desmiti sugu.

Dažu sugu atpazīšanu dabā būtiski atvieglo fakts, ka tās aug uz noteiktu sugu koku beigtām daļām. Savukārt sugu noteikšanu apgrūtināt var vaskaiņu īpašība vairāk vai mazāk mainīt krāsu mikroklimata ietekmē. Latvijā biežāk ieraugāmās, vieglāk sameklējamās ir priežu vaskaine, sārtā vaskaine, grubuļainā vaskaine, rudā vaskaine un ozolu vaskaine.

Ja izdodas atrast iztālēm samērā viegli pamanāmo sēni – dzelteno recekleni, skaidrs, ka – gribot negribot – uzieta arī kāda no vaskainēm, visticamāk, ozolu vaskaine, jo dzeltenās receklenes dzīvo (vai, pareizāk sakot, parazitē) uz vaskainēm.

Iepazīsti sēnes!

Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2021. gada 21. februārī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti