Pamestajās Lāmu mājās aug trīs vareni koki – ozols, liepa un priede, kas gaidīja savu "atbrīvošanu". Šī nav vienīgā pamestā mājvieta, kur kopā saauguši dārza un meža koki. Zemgales labības laukos redzamas vēl dažas šādas "džungļu salas", stāstīja Eniņš.
Pēc viņa teiktā, varenākos kokus bijušā Dobeles rajona teritorijā sāka apzināt pirms vairāk nekā desmit gadiem. Līdz šim šajā apkaimē uzieti vairāk nekā 300 dižkoku.
Vēl agrāk – padomju varas gados – dzejnieks Imants Ziedonis kopā ar domu biedriem izveidoja Dižkoku atbrīvotāju grupu. Tās veidotāju vidū bija arī Eniņš un vēl citi no tagadējiem talkotājiem - dižkoku atbrīvotājiem.
Pētot Latvijas varenākos kokus, Eniņš secinājis, ka neviens Latvijas dižkoks nav vecāks par 500 gadiem. Tāpat koku pētnieks atklājis – dižkoks vecumā aug par spīti tam, ka tā vainags arī zibens ietekmē daļēji ir aplūzis un tāpat ir citas vainas.
Dižkoku pētnieks lēsa, ka nevienā valstī nav tik daudz dižkoku kā Latvijā. "Un tas ir gandrīz nepiedodami, ja mēs tiem ļaujam nonīkt un sanīkt. Latvija ir dižkoku lielvalsts," piebilda Eniņš.
