Vides fakti

Plastmasas piesārņojums

Vides fakti

Mežacūkas

Gudrona dīķi

VARAM: Latvijā ir vēl ap desmit bīstami piesārņotu teritoriju, ko nepieciešams attīrīt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Inčukalna gudrona dīķi nav vienīgā vieta, kurai bijusi nepieciešama sanācija –  tādu vietu Latvijā ir ap desmit, norādīja Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls.

Valsts vides dienests ir identificējis vēl ap desmit tādas bīstamas teritorijas, viena no tām ir Aizkrauklē, bijušās dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas teritorijā. Lai arī tur  zaļo koki un zied puķes, zemes dzīlēs tur tomēr slēpjas bumba ar laika degli.

“Tiešā Pļaviņu HES tuvumā  pazemē ir diezgan liels naftas produktu un mazuta daudzums. Šobrīd novērtētais daudzums ir 260 tonnas dažādu naftas atkritumu, galvenokārt, mazuts, bet būtiskākais ir tas, ka šis piesārņojums ir 10 – 12 metru dziļumā un principā šie peldošie naftas produkti var iekļūt Daugavā,” norādīja Baklāne-Ansberga.

Piesārņojums radies no rūpnīcā esošās katlu mājas. Eksperti spriež, lai teritoriju attīrītu no piesārņojuma gruntsūdeņos un iežos, sanācija būs nepieciešama vismaz 7 hektāru platībā.

Aizkraukles naftas atkritumu sanācijas darbi rūpnīcas teritorijā Valsts vides dienestā šobrīd ir prioritāte, tomēr šādu objektu Latvijā ir daudz un būs nepieciešami gadu desmiti, lai atbrīvotu zemes dzīles no dažāda veida, padomju laikā sarūpētiem atkritumiem.

Inčukalna smilšu karjerus par Latvijā iespaidīgāko un bīstamāko vides piesārņojumu padarīja pagājušajā gadsimtā – 30 gadu garumā no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas turp veda jēlnaftas pārstrādes blakus produktus, kas rodas dažādu parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanas tehnoloģiskajā procesā. Sērskābo gudronu izgāza turpat mežā, veidojot divus toksiski bīstamus dīķus gan videi, gan cilvēkam. Vienu no dīķiem izmantoja vien astoņus gadus un pēc tam aizbēra ar smiltīm, taču tas nemazināja gruntsūdeņu piesārņojumu. Turklāt, gudrona likvidēšanas procesam izmantoja arī dziļurbumu teju kilometra garumā.

Gudrona dīķu sanācija jeb piesārņojuma maksimāla likvidēšana un vides atveseļošana ilgusi vienpadsmit gadus. 2010. gada septembra beigās Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tika parakstīts daudzsološs būvniecības līgums par piesārņotās vietas projektēšanu un sanāciju. Ministrija kā labāko pretendentu  izvēlējās uzņēmumu “Skonto būve”, darbu izmaksām paredzot teju 16,42 miljoni latu. 2015. gadā līgums tika lauzts  un vides glābšanas darbu vietās sākās vērienīga tiesāšanās, kas vēl joprojām nav noslēgusies.

Kā stāstīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Vides dienests līgumu lauza, jo uzskatīja, ka uzņēmums nav gatavs pilnībā sanēt teritoriju un vēlas apgūt līdzekļus par noteiktu daļu piesārņojuma izņemšanu. Šobrīd  par gudrona dīķiem liecina vien uzkalni, kuros tikusi iesēta zāle.

Tuvākos 30 gadus šeit notiks regulāra gruntsūdeņu kvalitātes pārbaude. Kopumā projektā līdz šim ieguldīti vairāk nekā 59 miljoni eiro.  “Dienvidu dīķī tika izrakts un izsūknēts arī šķidrā stāvoklī gudrons, kas tika tālāk sajaukts ar neitralizējošiem materiāliem un pārvērsts jau sekundārajā kurināmajā, no kura var ražot jaunu materiālu – klinkeru. Tātad šeit ir iedzīvināts aprites ekonomikas princips un tā ir būtiska inovācija Latvijai,” norādīja Baklāne-Ansberga.

Projekta "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" ieviešanas grupas vadītāja Inese Tiļļa skaidroja, ka ir neitralizēta grunts un izveidots pārklājums, kura sastāvā ir HDP ģeomembrāna un īpašs materiāls, kuru veido pamatā māls. Tas pieļauj, ka ilgtermiņā šajā vietā varētu augt mežs.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti