Viens no galvenajiem VVD uzdevumiem bija vērst uzmanību uz bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu, kā arī nepieciešamību reģistrēt piesārņojošo darbību. "Pirms kampaņas aplēsām, ka ceturtā daļa autoservisu varētu būt nereģistrējušies," skaidroja Baklāne-Ansberga. "Veicot gandrīz 180 pārbaudes, konstatējām, ka šis procents ir mazāks, jo daļa servisu, kas darbību reģistrējuši VID, vairs neeksistēja. Līdz ar to, attiecinot uz tiem, kas strādā un darbojas, Latvijā piektā daļa servisu nav reģistrēti.
Jāsaka, tie, kas nav reģistrēti, ir mazāki servisi, tie nav lieli pakalpojumu sniedzēji. Tieši nereģistrētajos servisos pārkāpumi galvenokārt saistīti ar atkritumiem, jo īpaši – bīstamo atkritumu apsaimniekošanu."
Par pārbaužu objektiem izvēlētas tās auto remontdarbnīcas, kuras savu darbību reģistrējušas VID, bet nav saņēmušas VVD piesārņojošās darbības atļauju. Šobrīd vides dienestā savu darbību reģistrējušas 2588 auto remontdarbnīcas, bet 600–650 vai pat vairāk nav reģistrētas. Lielākā nereģistrēto autoservisu koncentrācija ir ap Pierīgas reģionu un ap lielākajam pilsētām. Jo tālāk no Rīgas, jo biežāk izskanējušais iemesls, kāpēc serviss nav reģistrējies Valsts vides dienestā: tuvumā nav pieejams atkritumu nodošanas punkts.
"Visā valstī problēmas ir līdzīgas, būtiskākās ir atkritumu apsaimniekošanas problēmas – sākot ar uzglabāšanu, tātad jau atkritumu rašanās vietās, kur tās nav atbilstoši ierīkotas, nav seguma, nav veikta uzskaites dokumentācija," par biežāk konstatētajiem pārkāpumiem izteicās Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš.
"Tas nozīmē, ka nav nedz līguma ar atkritumu apsaimniekotāju, nedz attiecīgi aktu par to, ka atkritumi tiek nodoti. Tas rada iespējas tam, ka atkritumi tiek sadedzināti un nav iespējama to tālākā izsekošana."
"Kampaņas ietvaros pārbaudījām, vai pareizi tiek uzglabātas un nodotas atstrādātās jeb izlietotās eļļas," uzsvēta VVD ģenerāldirektore. "Bīstamie atkritumi ir arī dažādi filtri, kas regulāri automašīnām jāmaina, un arī nolietotās riepas. Atstrādātās eļļas ir bīstamie atkritumi, ko var izmantot arī kā kurināmo: ja to dara kontrolēti ar īpašiem filtriem, – tā ir viena lieta, bet tas, kas ir ļoti izplatīti, ka autoservisos ir pieprasījums, un cilvēki nāk iegādāties šīs eļļas. Tās dedzina krāsnīs, kas nav atbilstoši aprīkotas, un visi smagie metāli, dažādas kancerogēnas vielas un citas vielas nonāk gaisā, kas ir bīstami gan pašiem cilvēkiem, kas tur tuvumā atrodas, gan nonāk apkārtējā vidē – augsnē un citur.
Ja tuvumā ir mazdārziņi, meži, tad pēc tam tās vielas apēdam nākamā gadā ar burkānu ražu vai sēnēm, ogām.
Attālākos reģionos bīstamo atkritumu savākšana var būt problēma. "Autoservisos norādīja, ka būtu svarīgi, lai bez maksas var nodot atkritumus, un ka reģionos nav pietiekoši pieejams bīstamo atkritumu savākšanas pakalpojums. Uzskatām, ka atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāpielāgojas klientiem."
Uzrunātie autoservisu īpašnieki Rēzeknē un tās apkārtnē intervijas atteica, arī reida laikā vairākās vietās – durvis vienkārši slēgtas. VVD aptaujās gan uzņēmēji skaidro, ka lielākoties līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem nav noslēgti, jo reģionos šāds pakalpojums ir ierobežots un dārgs. Savukārt apsaimniekotāji skaidro, ka cenu ietekmē enerģētiskā krīze, ģeogrāfiskais objektu izvietojums, atkritumu daudzums un citi faktori. Turklāt daļa klientu līgumus slēdz tikai VVD prasību dēļ, bet reāli neizmanto.
"Līgumu skaits mums ir vairāk nekā ar tūkstoš servisiem, bet šeit uzreiz jāsaka, ka tādi aktīvi, kas darbojas – uz pusi mazāk," skaidroja SIA "Eko osta" izpilddirektors Andrejs Jaunkalns. "Tad vēl ir daži, kuri maksā abonēšanas maksu, bet pakalpojumus faktiski nepiesaka, un tieši neaktīvie ir tie, kas izsauc faktiski to pakalpojumu sadārdzinājumu. Cietušie ir godīgie klienti, bet bizness ir bizness, mēs nevaram sniegt pakalpojumus par velti. Diemžēl tālie reģioni ir nedaudz apdalīti, jo tad, kad sakrājas pasūtījumi, tad braucam."
Vislielākā vērība reidos pievērsta nolietoto riepu un atstrādātās eļļas apsaimniekošanai.
Septiņos servisos konstatēts, ka eļļu dedzina uz vietas, bet vēl trešdaļa atzina: ir pieprasījums no klientiem, kas tās kā kurināmo izmanto mājās. Kā vieni, tā otri videi nodara būtisku postu.
"Ļoti daudz zvanu tiek saņemts no servisiem, kuri pēkšņi sagribējuši slēgt līgumus. Masveidā," novērojis Jaunkalns. "Tas ir tieši jūtams tad, kad ieraugām, ka bija kampaņa, tad uzreiz ir atskaņas."
Valsts vides dienests bieži uzzina par pārkāpumu tad, kad jau saņemtas sūdzības par dedzināšanu, par melniem dūmiem. "Ievērojot principu "Konsultē vispirms", dodamies pie uzņēmumiem, kas tikko saņēmuši reģistrāciju, lai iepazīstinātu ar noteikumiem, prasībām," stāstīja vides pārvaldes direktors Avotiņš. "Ja konstatējam pārkāpumus, dodam laiku 30 dienas, kuru ietvaros ir iespējas novērst nepilnības un neatbilstības. Pēc tam darbojamies administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros. Sodi var būt dažādi, par atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem tie var sasniegt līdz pat 2800 eiro."
Ja iedzīvotāji redz pārkāpumus, kas kaitē videi, par to var ziņot VideSOS vai pa tālruni 26338800 vai VidesSOS aplikācijā.
