"No rītiem mums ir tumšs, vakaros mums arī ļoti agri ir tumšs. Līdz ar to lielākā daļa intensīvās satiksmes notiek tumsā," situāciju raksturoja "Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova. "Tagad uz ceļiem parādīsies arī sāls.
Kā zināms, sāls, ar ko apstrādā ziemā ceļus, ļoti garšo arī meža dzīvniekiem. Tāpēc biežāk var parādīties lielie meža dzīvnieki uz ceļa, kuri nāk šo sāli laizīt."
Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti līdz 2000 ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti dzīvnieki. Tā gan nav reālā statistika, jo daļa autovadītāju par šādām sadursmēm neziņo. Pareiza rīcība pēc avārijas būtu zvanīt policijai neatkarīgi no tā, vai dzīvnieks ir gājis bojā vai pēc sadursmes aizmucis. Par negadījumu ir vērts arī ziņot Valsts meža dienesta mobilajā lietotnē "Mednis".
"Jo precīzāka vieta, jo labāk. Mēs pēc tam dodam šo informāciju ceļu uzturētājiem pēc pieprasījuma. Viņi var plānot preventīvus pasākumus," skaidroja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. "Ceļazīmes ir vienkāršākais, bet ir arī atbaidīšanas ierīces, žogus var būvēt. Jāzina, kurās vietās. Tā informācija ir ļoti svarīga."
Apdrošināšanas kompānija BALTA šogad pēc sadursmēm ar dzīvniekiem atlīdzībās izmaksājusi jau divarpus miljonus eiro.
"Lielākais mūsu meža zvērs ir alnis. Sadursme ar šādu dzīvnieku vēl nesen nonāca līdz tam, ka pilnīgi jauna automašīna ir pilnībā bojā gājusi. Vairs nav remontējama," atzina kompānijas BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
"Vēl šodien es apstiprināju vienu izmaksu [par sadursmi] ar meža cūku, kas varbūt nav tik liela. Arī tur mašīna vairs netiks atjaunota un ir gājusi bojā."
Eksperti aicina autovadītājus koncentrēties tikai uz ceļu, vācot informāciju, kas notiek priekšā un apkārt, un pievēršot uzmanību ceļa segumam.
"Rūpējamies, lai vienmēr būtu logu apskalošanas šķidrums, lai būtu tīri logi," ieteica Savickis. "Lukturi lai būtu nomazgāti, lai būtu pietiekami izgaismots. Maksimāli daudz pārvietojamies ar tālajām gaismām, tikai tad, kad ir nepieciešamība pārslēdzam uz tuvajām gaismām. Lai izvairītos no lielākiem zvēriem, ir tā saucamās ultraskaņas svilpes, ko var uzstādīt automašīnām. Nevarētu teikt, ka tās garantētu, ka neviens meža zvērs neizskries, bet tomēr tas dod papildu iespēju, ka meža zvērs sadzirdēs spēkratu un dosies citā virzienā."
Ja tomēr negaidīti priekšā izskrien alnis vai briedis, tad jāmēģina no sadursmes izvairīties.
"Savukārt, ja tie dzīvnieki ir zemāki, tad diemžēl, ja mēs redzam, ka droši nevaram nobremzēt un apbraukt viņu, tad, lai cik tas skarbi arī neizklausītos, drošākais ir braukt dzīvniekam virsū," stāstīja Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
Mēģinot izvairīties no sadursmes ar zvēriem, reizēm autovadītāji nonāk grāvī vai iebrauc pretējā joslā, kas var rezultēties ar frontālu sadursmi ar pretī braucošo. Tāpēc uz ceļiem, sevišķi krēslā un tumšajā laikā, jābūt īpaši uzmanīgiem, lai paspētu laikus reaģēt.
