Dienas ziņas

Apdraudēta Liepājas internātpamatskolas nākotne

Dienas ziņas

Jauniete atrod iespējas laukos

Turpinās Gaujas stāvo krastu erozija

Valmierā turpinās Gaujas stāvkrastu erozija; speciālisti pagaidām draudus nesaskata

Gauja nemitīgi grauž stāvos krastus Valmierā. Pašvaldībai radušās bažas, ka erozijas process ir pārāk straujš un krasta kraujas nestabilitāte atsevišķos posmos var būt bīstama cilvēkiem. Speciālisti gan atzīst, ka nekāda darbība erozijas apturēšanā pašlaik nav vēlama.

Pašvaldībai apdraudēts šķiet arī tuvējais Jāņa Daliņa stadions. Tāpēc padoms lūgts Dabas aizsardzības pārvaldē, bet speciālisti uzskata, ka nekāda darbība pašlaik nav vēlama. Stāvie krasti ir aizsargājams dabas piemineklis, un situācija nav ārkārtēja.  

Ne viens vien valmierietis novērojis, kā Gaujas stāvo krastu augšdaļas līnija gadu gaitā pamainījusies un par to, ka erozija notiek, liecina arī pa kādam kārtējam kraujā iekritušam kokam. Daļa iedzīvotāju arī interesējušies pašvaldībā, vai krastu plānots pasargāt, bet citiem domas, ka dabas procesos nevajag iejaukties.

“Man liekas, ka tūristi brauc skatīties šeit to dabu, kāda tā ir. Ja aizbetonētu un uztaisītu lielas margas, nu nezinu...”  šaubas pauž valmierietis Dmitrijs Nikitins.

“Jāskatās, kur tas krasts ir. Gadīties var visādi, bīstamākais, ka var kādā brīdi kaut kur kaut kas iebrukt,” pieļauj pilsētas iedzīvotājs Agris Kaužēns.

Lai gan viedokļi ir dažādi, reaģējot uz satraukto iedzīvotāju bažām par drošību stāvo krastu tuvumā un arī iespējamo apdraudējumu līdzās esošajam Jāņa Daliņa stadionam, pašvaldībai bijusi doma stādīt kādus augus vai lejasdaļu stiprināt ar rievsienu, lai upe krastu neizskalo. Interesējoties Dabas aizsardzības pārvaldē, saņemta atbilde, ka dabas pieminekli jāsaglabā tāds, kāds tas ir.

“Nekāda cilvēka iejaukšanās pagaidām nav nepieciešama, jo tas viss krāšņums un tie stāvie krasti ar to arī vērtīgi, ka notiek šis dabiskais process, ka ir šie dabiskie nobrukumi,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika.

Speciālisti norāda, ka Gaujas stāvo krastu erozijas process pagaidām ir stabils. Upe krastu grauž palu laikā, bet vasarā, kad ūdens līmenis zems, ietekme ļoti maza vai pat nekāda. Regulāri mērījumi gan netiek veikti, taču aptuvenās aplēses ir, ka stāvkrasta krauja nevienmērīgi atkāpjas ar ātrumu no 20 centimetriem līdz pusmetram gadā.

“Pieci metri desmit gados, 50 metri 100 gados.. Līdz Daliņa stadionam ir kādi 100 metri un, ja pieņem to pašu maksimālāko ātrumu, tad tikai pēc 200 gadiem stāvie krasti varētu aiziet līdz stadionam,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts, ģeologs Dainis Ozols.

Ģeologs gan piebilst, arī tas ir apšaubāmi. Erozijas process vietām var apstāties pat uz vairākiem gadiem. Savukārt apmeklētāju drošībai pietiek ar brīdinājuma zīmēm, vien pašās bīstamākajās vietās gar kraujas malu var uzstādīt margas vai arī pastaigām ierādīt citu taku. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti