Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Rīgas ostā ienācis līdz šim lielākais kuģis

Dienas ziņas

Valsts prezidents neuzskata, ka valdībā būtu krīze

Valmieras bijušajā mazuta saimniecībā sāk izpēti

Valmierā sāk izpēti bijušajā mazuta saimniecībā

Līdz 1991.gadam Valmierā mazutu izmantoja par kurināmo. Bijusī mazuta saimniecība, kurā tas tika uzglabāts, tagad ir piesārņoto teritoriju reģistrā, kaut arī nav zināms, cik liels ir naftas produktu piesārņojums. Lai konstatētu visvairāk piesārņotās vietas, trešdien, 7.jūnijā, sākti pirmie ģeoloģiskās izpētes darbi.

"Ko padomju laikā uzskatīja par noplūdi, varbūt kāda pustonna neskaitījās, bet te ir tā diezgan uzmanīgi jāiet," stāstīja Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.

Bijušā mazuta saimniecība un teritorijas ap to ir pilsētas industriālajā zonā un, ja to izdotos sakārtot, šeit būtu divi hektāri platības, ko piedāvāt ražošanas attīstībai investoriem. Izpēte, ko šodien sāk, noritēs piecus mēnešus, un pēc tās somu pētnieki uzsāks inovatīvu attīrīšanas procesu. Šobrīd piesārņojums, kas vēl joprojām saglabājies, redzams arī rezervuāros. 

"Te ir kaut kāds sprīdis vismaz, kas saglabājies. Lai mēs pie tās teritorijas tiktu, arī šie kompleksi jānovāc un tad jāskatās, kas zem viņiem ir, vai tur apakšā viss ir kārtībā," teica Gailums.

Šodien, izdarot urbumus, iegūst grunts, augsnes un gruntsūdens paraugus. Pēc tiem var noteikt piesārņojuma koncentrāciju un izplatību, arī to, cik piesārņojums ir dziļi un cik tas ir intensīvs. Pēc šiem datiem pēc tam izveido modeli, kas rāda piesārņotākās vietas teritorijā, ko pēc tam attīrīt. 

"Jūt to mazutu, bet nav baigi traki. Tas nozīmē, ka grunts ir piesārņota, šajā vieta no 2,5 līdz 3 metram ir, bet mēs iesim vēl dziļāk," atzina SIA "Vides konsultāciju birojs" izpilddirektors, ģeologs Pēteris Birzgalis.

Daļa no mazutā esošajām vielām šķīst ūdenī un ar tā palīdzību arī pārvietojas. Izdarot pirmo urbumu, ūdens tiek uziets aptuveni piecu metru dziļumā. Kopumā šajā teritorijā būs 27 urbumi, no kuriem dziļākie plānoti ap 15 metriem. Līdz ar šiem 27 urbumiem no 100 vietām teritorijā paraugi tiks iegūti aptuveni metra dziļumā. 

"Šodien mēs ieliksim pirmās piecas akas, maksimāli teritorijas stūros un centrā. Veiksim mērījumus, vakarā es uztaisīšu pirmo modeli, sapratīšu, kāda ir tā gruntsūdens plūsma, uz kurieni tas tek," atzīmē Birzgalis.

Ierasts, ka mazuta piesārņotās vietas izrok un ved uz bīstamo atkritumu izgāztuvi, bet šeit plānots izmantot inovatīvu elektrokinēzes metodi, ko praktizē Helsinku Universitātes studenti. Tur, kur vislielākais piesārņojums, zemē ievietos elektrodus, tiem pievadīs strāvu un apmēram trīs līdz četrus mēnešus metode tiks izmēģināta un pēc tam teritoriju attiecīgajās vietās izpētīs atkārtoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt