ĪSUMĀ:
- Vairākas Latvijas NVO aicina parakstīt starptautisku petīciju bišu aizsardzībai no kaitīgajiem pesticīdiem.
- Petīcija prasa ES līmenī pilnvērtīgi vērtēt pesticīdu riskus.
- EK, visticamāk, balsos par “Bišu vadlīnijām” jūlijā, patlaban tiekot virzīts kompromisa variants.
- Latvijas NVO aicina valdību atbalstīt vadlīniju pilno, stingrāko versiju.
- Līdz šim 2013. gadā sagatavotas vadlīnijas izmantotas vienu reizi – pērn aizliegti 3 preparāti.
- Latvija atbalsta vadlīniju pakāpenisku ieviešanu.
- Zemnieku pārstāvis: Pesticīdu jautājums ir sasteigts un nepietiekami pētīts.
- Petīciju par bišu aizsardzību no pesticīdiem parakstījuši vairāk nekā 228 000 ES pilsoņu.
Tikmēr Augu aizsardzības dienesta informācija liecina, ka balsojums par bišu vadlīnijām, visticamāk, tiks vēl atlikts.
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Biškopības biedrība un Ekodizaina kompetences centrs aicina parakstīt starptautisku petīciju par bišu aizsardzību no kaitīgajiem pesticīdiem. Tā pieprasa Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņēmējiem balsot par pilnvērtīgu pesticīdu risku izvērtēšanu.
Maija pirmajā pusē nevalstiskās organizācijas (NVO) parakstus plāno iesniegt Zemkopības ministrijai, savukārt 20. maijā Eiropas Komisijas darba grupā paredzēta apspriede un balsojums par izstrādāto “Bišu vadlīniju” piemērošanu.
Dabas fonda lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis norādīja, ka patlaban tiek virzīts kompromisa variants.
“Informācija liecina, ka Eiropas Komisija varētu piedāvāt tālāk virzīt saīsināto “Bišu vadlīniju” versiju, kur faktiski tiktu vērtēta tikai ierobežota pesticīdu ietekme uz apputeksnētājiem. Proti, tiktu vērtēts tikai akūtais toksiskums tikai uz medus biti, bet netiktu skatīts, kā tas ietekmē citus apputeksnētājus – vientuļās bites un kamenes.
Tāpēc šajā brīdī mēs aicināsim arī Latvijas atbildīgās institūcijas atbalstīt “Bišu vadlīniju” pilnās versijas ieviešanu,” skaidroja Briedis.
Pilno vadlīniju versiju Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde izstrādāja jau 2013. gadā, bet pagaidām tās tikai vienu reizi izmantotas praksē, pērn aizliedzot trīs neonikotinoīdu grupas līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā.
“Ir redzams, ka praksē šīs vadlīnijas var piemērot, jo tas jau ir darīts. Vienkārši, ja mēs šajā brīdī nepieņemam šo stingro versiju, tad tas faktiski nozīmē to, ka tirgū parādīsies un jau ir parādījušies pesticīdi ar līdzvērtīgu kaitīgumu, kāds ir jau šiem ierobežotajiem neonikotinoīdiem,” skaidroja Briedis.
Eiropas Komisijas pastāvīgajā komitejā Latvijas viedokli pauž ministrijas pakļautībā esošais Augu aizsardzības dienests, kura eksperts Vents Ezers norādīja, ka balsojums par šo jautājumu, visticamāk, notiks tikai vasarā. Tad patiešām varētu lemt tikai par daļu vadlīniju apstiprināšanu.
“Eiropas Komisija 20. maijā varētu informēt par plāniem un tālāku virzību, bet, visticamāk, pats balsojums varētu būt jūlijā. Un balsojums tad būtu par to vadlīniju sadaļu, kuru ir iespējams īstenot. Arī mēs atbalstām pakāpenisko ieviešanu, jo visā Eiropas Savienībā un Latvijā ir jārūpējas par apputeksnētājiem un jādara viss, lai šī metodika būtu un varētu veikt risku novērtējumu. Protams, tur, kur ir jau pētījumi, tie tiks ņemti vērā, bet, lai pieeja būtu caurskatāma, mums ir šī metodika jāpabeidz,” klāstīja Ezers.
Zemnieku saeimas valdes pārstāvis, Mazsalacas novada graudkopis Mareks Bērziņš pārliecināts, ka patlaban jautājums par pesticīdu ietekmi ir sasteigts un nepietiekami pētīts.
Līdz šim dažu insekticīdu aizlieguma ietekmi savā saimniecībā viņš neizjūt, taču kopumā lauksaimniekus tas ietekmē, jo, piemēram, vasaras rapsi tādēļ vairs tikpat kā neaudzējot, novērojis lauksaimnieks.
“Manuprāt, šis jautājums ir emocionāli saasināts un tiek risināts bez alternatīvām.
Zemnieki nekādā veidā nav tie, kas vēlas sagraut ekosistēmu, bet mūsu pienākums ir arī izaudzēt pārtiku.
Pieļauju, ka kaut kādas izmaiņas būtu veicamas, bet lielākā daļa zemnieku Latvijā pat nav tuvu maksimālajām (pesticīdu lietošanas) normām, kas patlaban likumā noteiktas. Jautājums ir jāaktualizē, bet tad ir jābūt arī risinājumiem,” sprieda Bērziņš.
Petīciju par bišu aizsardzību no pesticīdiem patlaban parakstījuši vairāk nekā 228 000 Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji.
Eiropas Komisija uzdevusi Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādei pilnveidot pētījumu metodiku divu gadu laikā, lai vadlīnijas papildinātu, nevis ierobežotu līdzekļus pēc piesardzības principa.
KONTEKSTS:
ES dalībvalstis pagājušā gada aprīlī pēc EK rekomendācijām vienojās noteikt gandrīz pilnīgu aizliegumu izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, jo šie augu aizsardzības līdzekļi iznīcina bites un citus apputeksnētājus. Latvija šajā balsojumā atturējās.
ES valstis vienojās aizliegt ārtelpā izmantot trīs neonikotinoīdu grupas aizsardzības līdzekļus - imidakloprīdu, klotianidīnu un tiametoksamu, kuri paredzētu kultūraugu aizsargāšanai pret kaitēkļiem. Aizliegums stājās spēkā no šī gada, un līdzekļus nedrīkst lietot, miglojot tīrumus, bet drīkst izmantot tikai siltumnīcās.
Lielie fermeri un pesticīdu ražotāji bija pret aizliegumu, norādot, ka nepieciešams vairāk pētījumu.
