Šobrīd krupji vēl guļ grauzēju alās laukos, mežos un parkos. Bet, kad gaisa temperatūra stabili turēsies ap plus 5 grādiem, “prinči” modīsies un dosies uz nārsta vietām. Taču tās nereti šķērso cilvēku veidoti ceļi.
“Krupīši patiesībā migrē ļoti, ļoti lēni. Viņi nelec, viņi neskrien, viņi lēnu garu čāpo.
Tādu vidēja platuma ceļu viņiem nākas mērot pat 20 minūtes.
Ja brauc mašīna, tad viņi pārsvarā sastingst, nevis kustas uz priekšu. Viņi domā, ka ir nomaskējušies, neredzami, sastinguši, un tādā veidā tieši sevi pakļauj iznīcībai,” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Baiba Ralle.
Vaides ciema iedzīvotāja Ērika Kļaviņa jau trīs gadus pēc savas iniciatīvas ik pavasari palīdz tritoniem un krupjiem nokļūt Vaides dīķī. Šobrīd šī ir viena no trim vietām Latvijā, kur pēc ārvalstu pieredzes tiek uzstādīti žogi, lai abiniekiem palīdzētu.
“Cik es novēroju, tie krupju prinči ir vairāk nekā tās krupju mammas. Un tad, kad ir riesta laiks, tas dīķis burtiski vārās. Tad tur notiek liela prinču cīņa par tām princesēm,” zināja stāstīt Ērika.
Krupju migrācijas ceļš šeit ir aptuveni puskilometrs, bet šoreiz žogs tiek uzstādīts simt metru garumā. Šogad Vaides iedzīvotājai palīdz ne tikai kolēģi Dabas aizsardzības pārvaldē, bet arī jaunie reindžeri.
“Tad vēl jārok no malām grants ārā un jāliek maliņās, lai viņi būtu stabilāki. Un tad vēl tie podiņi jāliek, jāierok tur iekšā ir,” pastāstīja jaunais reindžers Rihards.
Ik pa gabalam ieraktie podiņi ir kā mākslīgs slazds. Netiekot pāri žogam, krupji čāpos gar tā malu līdz iekritīs traukos, kas divas reizes dienā tiks iztukšoti un krupji pārnesti tuvāk nārsta vietai.
Iedzīvotāji šogad ziņojuši par 27 krupju migrāciju vietām. Trijās uzstādīti žogi, bet pārējās ar rokām un sagatavotu ekipējumu brīvprātīgie palīdzēs abiniekiem šķērsot ceļu.
Pagaidām gan brīvprātīgo atsaucība ir ļoti maza. Dažās vietās nav pieteicies neviens.
“Bet mēs ļoti ceram, ka ar katru gadu, ejot šai kustībai plašumā, un cilvēki, kuri šogad būs izmēģinājuši, ka tas nav nekas traks – pāris vakarus gadā padežūrēt pie ceļiem un arī izglābt kādam krupītim dzīvību. Un nākotnē arvien vairāk un vairāk cilvēku gribēs un varēs palīdzēt šajā kampaņā,” sacīja Ralle no Dabas aizsardzības pārvaldes.
Ārvalstīs, lai piedalītos krupju un varžu glābšanas akcijās, iedzīvotāji pat ņem atvaļinājumus. Citviet tiek būvēti gan žogi, gan zem jauniem ceļiem veidoti pazemes tuneļi, uzstādītas ceļa zīmes vai pat slēgti ceļi.
