Zivju bojāeju izraisījis vīruss
Netipiski karsta vasara, skābekļa trūkums, piesārņojums, niedru apauguma attīrīšanas darbi – pēc zivju masveida bojāejas Rāznas ezerā izskanējušas vairākas versijas par iespējamajiem zivju bojāejas iemesliem. Pēc vairāku mēnešu izmeklēšanas speciālisti secinājuši – pie vainas herpes vīruss. Laboratoriskie izmeklējumi veikti ne vien Latvijā, bet arī Dānijā.
"Ja bojā iet viena vai divas sugas, tad mums jāskatās uz slimības ierosinātāju, kas tieši ietekmē šīs sugas, jo mēs uzreiz izslēdzam gan vides faktorus, gan piesārņojumu. Ja būtu kādas vides problēmas, tad mirtu citas sugas un visas. Ja būtu skābekļa problēmas, pilnīgi noteikti pirmās mirtu jūtīgākās sugas – repsis, sīga, zandarts un tikai pēc tam zuši. Tas ir zušu herpes vīruss, cilvēkam tas nav bīstams, bet zušiem reizēm viņš izsauc šādu masveida mirstību. Protams, ir veicinošie faktori – vasara, zems skābekļa līmenis, bet ne tik zems, lai zuši mirtu no skābekļa bada, arī augsta ūdens temperatūra, kas ir veicinoša šī vīrusa attīstībai," skaidroja zinātniskā institūta "BIOR" vadošā pētniece Ruta Medne.
Kā šī slimība varēja nonākt Rāznas ezerā, to arī skaidri nevar zināt.
"Versijas mēs varam zīlēt šobrīd: viņi varēja būt inficējušies okeānā migrācijas laikā, viņi varēja būt inficējušies audzētavā jau iepriekšējos gados, kad ir laisti iekšā, viņa [slimība] varēja būt arī ezerā slēptā formā tikpat labi. Es nezinu, vai tas ir mērķis meklēt, no kurienes tas ir atnācis. Nu, tas ir tāds vīruss, viņš vienmēr var būt organismā, un kaut kādu apstākļu sakritības rezultātā viņš straujāk izplatās. Un tās zivis var jau dzīvot ar to vīrusu, ir raksti par šo, ka vīruss ir organismā, bet slimība neizpaužas," atzīmēja Medne.
Pēc zušu masveida bojāejas zvejnieki neizjūt pieprasījuma samazināšanos
Zutis ir sava veida Rāznas ezera simbols un arī peļņas avots zvejniekiem un tūrismā strādājošajiem. Katru gadu Rāznas ezerā tiek nozvejots ap 1,5 līdz 2 tonnām zušu.
Pēc masveida zušu bojāejas Rāznas ezerā bija bažas par to, ka tas negatīvi varētu ietekmēt vietējo komercdarbību. Tiesa, Rāznā arī pēc zivju masveida bojāejas netika un arī šobrīd nav noteikti papildu makšķerēšanas vai zvejas ierobežojumi.
Zvejnieks Igors Šabanovs dzīvo Rāznas ezera krastā Rēzeknes novada Čornajas pagastā. Viņš stāstīja: "Mēs te dzīvojam un ķeram zivis. Var nopirkt svaigas zivis un arī kūpinātas." Tas esot viņa hobijs, kas ļauj arī nopelnīt.
Galvenais peļņas avots Šabanovam esot no zušu pārdošanas. Zuši gan ziemā guļ, un šobrīd tiek ķertas līdakas, raudas, asari, plauži un citas zivis.
"Zutis ir visrentablākā zivs, ko mēs šeit visi zvejnieki ķeram. Tas dod iespēju atpelnīt degvielā, licencēs ieguldītos līdzekļus un ļauj arī kaut ko nopelnīt. Kūpināts pie mums maksā 35 eiro kilogramā, svaigs – astoņpadsmit [eiro]," pastāstīja zvejnieks.
Pēc zušu masveida bojāejas Šabanovs nav izjutis pieprasījuma samazināšanos. "Nebija nekādu problēmu. Mēs paši ēdam. Nodevām arī analīzes. Tās jau mums pastāvīgi ņem. Viss kārtībā," pauda zvejnieks.
Zvejnieks atzina, ka pagaidām nav izjutis, ka nozvejoto zušu skaitu būtu negatīvi ietekmējuši septembra notikumi. Iespējams, esot pagājis pārāk īss laiks, jo ziemas periodā zuši netiek ķerti, un to zveja atsāksies tikai pavasarī.
Rāznas ezera zivju resursu atjaunošanai un aizsardzībai 2019. gadā izveidota biedrība "Rāznas ezers – cilvēkam un dabai". Tā kā zušu populācija Rāznas ezerā ar laiku samazinās, biedrība jau trīs gadus papildina zušu krājumus, ezerā ielaižot zivju mazuļus.
Biedrības valdes loceklis Sergejs Antonovs stāstīja, ka arī šogad viņi plāno iepirkt un ielaist Rāznā zušus: "To procesu vajag turpināt, lai zutis vienmēr būtu Rāznas ezerā. Protams, ka gribas vairāk, salīdzinot ar tiem laikiem, kā bija agrāk. Viss atkarīgs no naudas, kuru mēs varam savākt. Galvenokārt tie ir zvejnieki. Viņi plāno savu budžetu."
Biedrība zušu mazuļus pērk Lietuvas zivju audzētavā. Lai pārliecinātos, ka zivju bojāeja nav saistāma ar tās piegādātajiem zušiem, uzņēmums iesniedza sertifikātu, apliecinot zivju audzēšanu atbilstoši noteiktām prasībām.
Zušu skaitu Rāznā var pavairot tikai mākslīgā veidā
Kādreiz Rāznas ezers ir bijusi dabiska zušu dzīvotne, bet to pārtrauca uz Daugavas uzbūvētās hidroelektrostacijas (HES). Tagad šis dabiskais zušu migrācijas ceļš uz un no Rāznas ezera vairs nav iespējams.
"Tad, kad zutis ir nobriedis, viņš sāk savu migrāciju atpakaļ uz jūru. Normālos apstākļos, ja nebūtu šķēršļu, viņš nonāktu Baltijas jūrā, no Baltijas jūras izietu uz Atlantijas okeānu un dotos uz Sargasu jūru, kas ir netālu no Kubas, kur viņš nārsto. Tālāk viņš izšķiļas tur no ikriem un sāk savu ceļu atpakaļ, migrāciju uz Eiropas ūdeņiem. Zušu mazuļiem, izejot caur jūru un ienākot Daugavā, viņi atduras pret HES. Arī izaugušie zuši, kad sāk savu lejupmigrāciju, viņi nevar tikt cauri Daugavas HES turbīnām, lai aizkļūtu līdz jūrai," skaidroja zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Rāznas ezerā zuši dabiski vairs nevar atjaunoties, jo te viņi nenārsto. Zušu populāciju ezerā var uzturēt tikai mākslīgi, ielaižot tajā zivju kāpurus un mazuļus. Mākslīgi zušu mazuļus cilvēks nav iemācījies izaudzēt, un tos var iegūt tikai, veicot stikla zušu zveju pie Eiropas kontinenta krastiem.
Riekstiņš skaidroja: "Tas ir zutis, kas no ikriem ir izšķīlies Atlantijas okeāna otrā pusē, un tad viņš ceļo uz Eiropu – pāri visam okeānam ar Golfa straumi. Tad viņš ir caurspīdīgs kāpurs, vēl nav izveidojies par zivi. Šādā stadijā viņu sauc par stikla zuti. Ir attīstīta arī stikla zušu zveja, un tālāk stikla zuši tiek ielaisti iekšējos ūdeņos vai arī viņus izmanto audzēšanā akvakultūrā."
Šobrīd atjaunot zušu krājumus kļūst arvien sarežģītāk, jo zinātnieki Eiropas zuti ir atzinuši par apdraudēto sugu.
Riekstiņš norādīja: "Līdz ar to tiek pieņemti smagi lēmumi – par to lemj Eiropas Savienībā – par zušu krājuma aizsardzību. Piemēram, zinātnieku ieteikums ir tāds, ka zušus nevajadzētu zvejot ne jūras ūdeņos, ne iekšzemes ūdeņos. Un stikla zušus arī nevajadzētu iegūt. Bet līdz šim vēl šāds pilnīgs aizliegums nav pieņemts, jo zutis ir ļoti populāra zivs, arī kulinārais mantojums, un ļoti daudzas valstis iestājas pret to, ka noteiktu pilnīgu aizliegumu izmantot."
Riekstiņš stāstīja, ka pašreiz ir noteikts ļoti ierobežots laiks, kad var zvejot stikla zušus, kas nozīmē, ka viņi būs mazāk pieejami tirgū. Tāpat vietās, kur zutim nav iespējama migrācija uz jūru, nevar izmantot publisko finansējumu zušu populācijas atjaunošanai. Tikai komersanti var nopirkt un ielaist šos zušus tādā vietā kā Rāznas ezers.
Riekstiņš sacīja: "Mēs rosinājām to, ka vajadzētu ļaut stikla zušus laist Rāznas ezerā par valsts naudu ar nosacījumu, ka pēc tam viņš tiek noķerts un novests lejā zem Daugavas HES, lai viņš līdz jūrai varētu nokļūt, bet mēs neguvām atsaucību no Eiropas Komisijas puses."
Vai zivju masveida bojāeja Rāznā var atkārtoties, to paredzēt nevar
To, cik ļoti masveidīgā zivju bojāeja samazinājusi zušu skaitu Rāznā, pateikt nevar. Tāpat nevar paredzēt, vai līdzīga situācija varētu atkārtoties, skaidroja zinātniskā institūta "BIOR" vadošā pētniece Medne.
"Mēs nevaram paredzēt, vai viņas [zivis] sezonāli mirs vai nemirs. To paredzēt neviens nevar. Tā ka daba ir daba. Un, ja tas vīruss dabā ir, pilnīgi noteikti veidojas populācijas, kas ir izturīgas pret vīrusu. Noteikti kāda daļa paliks. Mēs nevaram tā kā dīķi vai tā kā baseinu izmazgāt, vai tā kā fermu izdezinficēt, tas nav iespējams, tā ir dabiskā ūdenstilpe. Vienkārši jāļauj dabai ritēt, kā viņa rit. Un tur neko nevar darīt," atzīmēja Medne.
Līdzīgu viedokli pauda arī DAP. Latgales reģionālas administrācijas dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka skaidroja: "Vienīgais, ko var darīt, ir būt gataviem šādai situācijai, pētīt skābekļa daudzumu ūdenī. Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd domā par agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanu, proti, ja mēs redzam, ka notiek šīs apstākļu sakritības, tad mēs varam prognozēt, ka kaut kas tāds varētu būt. Bet ietekmēt, izskatās, šobrīd to mēs nekādi nevaram."
Tas, vai zušu populācija Rāznas ezerā saglabāsies un cik ilgi, būs atkarīgs no privātajiem ieguldījumiem un biedrību, zvejnieku aktivitātes, kā arī no likumdošanas. Pēdējo trīs gadu laikā Rāznas ezerā ar biedrības "Rāznas ezers – cilvēkam un dabai" palīdzību ielaisti teju 12 500 zušu mazuļi.
