Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Vēsturiskie dati rāda, ka, pirmkārt, novembrī patiesi ir tumšs un pelēks – saule kaut uz brīdi parādās vidēji 10–15 dienas, kas varētu šķist it kā daudz, bet kopējais saules spīdēšanas ilgums, kad to neaizsedz mākoņi, ir 34 stundas. Tātad, pat tajās dienās, kad saule parādās, tā spīd tikai 2–2,5 stundas. Reti tas iekrīt 7. novembrī.
Pēdējo 10 gadu laikā izteikti saulains 7. novembris bija tikai pirms 5 gadiem – 2017. gadā, kā arī 2012. gadā. Bet vēl bez pelēcības šo dienu vienmuļu padara niecīgā iespējamība uz laikapstākļu dažādību un temperatūras svārstībām.
Kopš Latvijā visaptveroši veic laikapstākļu novērojumus – kopš 1924. gada – bet atsevišķās vietās vēl krietni senāk, tieši 7. novembrī ir vismazākās temperatūras svārstības – jebkad aukstākais 7. novembris bija 1912. gadā ar -12,2 grādiem, bet siltākais – ar 13 grādiem virs nulles – 1934. gadā. Amplitūda ir 25,2 grādi. Pēdējo 10 gadu laikā tā ir vēl mazāka – aptuveni 17 grādi, jo pēdējā desmitgadē 7. novembrī temperatūra pārsvarā ir no nulles līdz 10 grādiem ar izņēmumu 2016. gadā, kad bija uznācis sals, vietām līdz -6 grādiem.
Salīdzinājumam – ziemas beigās un pavasarī laikapstākļi un temperatūra var būt krietni mainīgāki, piemēram, martā vienu gadu var būt 10…15 grādu siltums, citu gadu tajā pašā datumā pat -30 grādu sals, bet
rekordists šajā kontrastu ziņā ir 8. februāris. Jā, it kā asociatīvi nešķiet nekāds ekstrēmo laikapstākļu datums, bet zināms, ka temperatūras amplitūda šajā datumā Latvijā var būt 53,5 grādi, jo 1956. gadā Daugavpilī šajā dienā bija -43,2 grādu sals, bet 1990. gada 8. februāris bija ar pavasarīgiem 10,3 grādiem Kolkā.
Latvijas laikapstākļos par kaprīzāko un mainīgāko mēnesi var uzskatīt aprīli, jo tajā ne tikai var satikties, bet pat ļoti bieži satiekas visi gadalaiki. Gandrīz ik gadu kaut daļā Latvijas uzsnieg sniegs, kam seko vasarīgs siltums, kas aprīlī var pārsniegt 25 grādus, iespējami negaisi ar krusu un arī putenis. Novembris ir aprīļa pretmets – dominē mākoņi, migla un mērenums it visā. Vidzemē – Gulbenes un Alūksnes pusē vidēji 20 līdz 22 dienas ir ar miglu.
Varētu teikt, ka tā ir veiksme, ja novembrī uznāk sniegs vai vēl retāk – sals ar skaidrām debesīm un sarmu, kas tumšo laiku padara gaišāku, taču tā notiek arvien retāk. Pēdējās desmitgadēs, bet jo īpaši pēdējo 10 gadu laikā novembris ir kļuvis siltāks.
Lai sekotu līdzi klimata izmaiņām, klimatoloģijā tiek noteiktas klimatiskās normas – tas ir vidējais rādītājs pēdējos 30 gadus. Piemēram, novembra vidējās temperatūras klimatiskā norma Latvijā ir 2,2 grādi, tā tas ir bijis vidēji pēdējā trīsdesmitgadē – no 1991. līdz 2020. gadam. Šādu laika posmu Pasaules Meteoroloģijas organizācija izvēlējusies, jo tas ir pietiekams laika posms, lai raksturotu apstākļus, kādos pašreizējā sabiedrība ir radusi dzīvot. Salīdzinot ar iepriekšējo klimatiskās normas periodu, kas bija no 1981. līdz 2000. gadam, novembris ir kļuvis par 0,6 grādiem siltāks. Un kā parasti, šie vidējie rādītāji nešķiet iespaidīgi, bet realitātē tas nozīmē, ka, piemēram noturīga sniega sega, kas agrāk Latvijas austrumos novembra beigās izveidojās gandrīz ik gadu, pēdējā desmitgadē kļuvusi par retumu, tādējādi pagarinot un paildzinot pelēcīgo laika posmu Latvijā. Tāpēc noteikti neaizmirsti atstarotāju, dodoties pastaigā, lampiņas – izbraucienā ar velo un īpaši uzmanies, braucot ar auto, jo novembra tumsā un miglā redzēt nav viegli. Savukārt možākam noskaņojumam jāmeklē krāsas un gaisma sevī, citos, grāmatās, mūzikā, filmās un kopā būšanā, jo daba to visu pietaupa līdz pavasarim.
