Vai zini?

Vai zini, ka elektroni, atomi un molekulas vienlaicīgi var atrasties vairākās vietās?

Vai zini?

Vai zini, kuri teātri darbojušies Lāčplēša ielas 25. namā?

Vai zini, kas putnu saimē ir ziemas viesi?

Vai zini, kas putnu saimē ir ziemas viesi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Īsākas un vēsākas dienas, barības trūkums un sals, iespējams, arī sniegs un ledus. Šādas pārmaiņas dabā mudina daudzus putnus pamest Latviju. Vieni dodas uz Āfriku, citi uz siltākiem Eiropas apvidiem. Ar dažiem izņēmumiem galvenais pārlidojumu virziens mūsu putniem rudenī ir uz dienvidiem un dienvidrietumiem.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Uz vietas paliek vien nedaudzas īstu nometnieku sugas. Tām uz ziemu pievienojas klejotāji un ziemas viesi. Vienas un tās pašas sugas klejotājus gan ir grūti atšķirt no vietējiem putniem.

Citādi ir ar ziemas viesiem.

Tie parasti ir tikai tālāk uz ziemeļiem ligzdojošu sugu putni, kam Latvija ir pietiekami silta un pārtikšanai piemērota vieta. Piemēram, Baltijas jūras un Rīgas līča vaļējos ūdeņos pārziemo ziemeļu ūdensputni. Gārgales, alki, kākauļi, pūkpīles un tumšās pīles. Iekšzemē uz laukiem satiekam bikšainos klijānus, bet apdzīvotās vietās dzirdam zīdastes.

Vēl viens pastāvīgs ziemas viesis Latvijā ir ūdensstrazds. Nav nejauši, ka tas ir izvēlēts par Norvēģijas nacionālo putnu.

Ūdensstrazdu dzimtā stihija ir tīras straujūdens upes ar klinšainiem krastiem un ūdenskritumiem, pārsvarā kalnu apgabalos.

Mūsu pieticīgajās straujtecēs ūdensstrazdi sāk ierasties oktobra beigās un paliek te līdz pavasara paliem. Galvenais, lai upe neaizsalst. Jo ūdensstrazdi barojas tieši ūdenī – veikli nirstot un uzlasot, piemēram, maksteņu kāpurus. Ūdenī (pārsvarā ledaini aukstā) šie putni pavada labi daudz laika. Pat lidojumā ūdensstrazds vienmēr turas virs tecējuma.

Vēl salīdzinoši nesen skaidri nezinājām, no kurienes tieši Latvijā ierodas un kurp atkal aizceļo te ziemojošie ūdensstrazdi. Patiesie virzieni un attālumi starp ziemošanas un ligzdošanas vietām sāka atklāties 1990. gadu vidū, kad Latvijā šos putnus sāka pētīt un gredzenot.

Izrādījās, ka diagonāli pretēji rudenī ierastajam dienvidrietumu virzienam ūdensstrazdi lido no Skandināvijas kalniem uz dienvidaustrumiem, pāri Baltijas jūrai. Taisnā gaisa līnijā tie ir līdz 1000 km tāli pārlidojumi no ligzdošanas vietām Zviedrijas un Norvēģijas kalnos. Vienmēr pārsteidzoši līdzīgos virzienos, kā pēc kompasa.

Jāpiebilst, ka dažos gadījumos ūdensstrazdi pavasarī paliek Latvijā un ligzdo, taču tas ir jau cits stāsts.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti