Vai zini?

Vai zini, kam par godu nosaukta Zēnefeldera laukuma stacija Berlīnē?

Vai zini?

Vai zini, kā radies Lielvārdes nosaukums?

Vai zini, kas ir bīstamākā laika parādība Latvijā?

Vai zini, kas ir bīstamākā laika parādība Latvijā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kad uzdodu šo jautājumu auditorijās, pareizo atbildi nākas pagaidīt, pirms izskanējušas versijas par negaisiem, vētrām, plūdiem, krusas un puteņiem… Jo realitāte ir daudz triviālāka. Ja mēs pieņemam, ka sabiedrībai kopumā lielākā vērtība ir cilvēka veselība un dzīvība, tad lielāko postu un līdz ar to bīstamību rada apledojums.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Ziemā gandrīz ik dienu laika ziņās izskan, ka ceļi un ielas būs slidenas, veidosies apledojums. Ja apledojuma veidošanās ir sevišķi strauja un ledus kārta bieza, tiek izplatīti īpaši brīdinājumi un ziņās to uzsver vairāk, tomēr, ik dienas dzirdot par šo parādību, bieži nenovērtējam lielo risku. Ik gadu apledojuma dēļ notiek simtiem autoavāriju, kurās cieš un bojā iet cilvēki, tāpat, protams, gadās satraumēties, vienkārši paslīdot uz noledojušas ietves.

Un nav nevienas citas laika parādības, kas kaut tuvinātos tam postam, ko nes tik ikdienišķais apledojums.

Salīdzinājumam: vētras, kas biežāk nodara naudā vērtējamus postījumus ēkām, elektrotīkliem, arī mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, tomēr ir krietni saudzīgākas pret cilvēku veselību un dzīvību. Latvijā vētrās reti iet bojā cilvēki… Tāpēc, no vienas puses, varam tikai apskaust dienvidu zemēs dzīvojošos, jo viņiem ziemās nav jāmaksā apkures rēķini un nav apledojuma, pie kura gan esam pieraduši, bet faktiski tas ļoti apgrūtina mūsu ikdienu – parasti no novembra līdz aprīlim. No otras puses, dienvidu zemēs ir citas stihijas, kas mūsu platuma grādos ir vai nu žēlīgākas, vai neveidojas vispār, piemēram, tropiskās vētras, kuru postošo spēku aptvert nemaz nav iespējams, to nepiedzīvojot, jo mūsu rudens-ziemas sezonas vētras ir tādas vārgas atblāzmas.

Bet, atgriežoties pie apledojuma: kā mīnusu notrulinātajai ausij nepalaist garām brīdinājumu, ka apledojums veidosies straujāk un būs bīstamāks? Ziemas mēnešos ielas un ceļi var noledot gandrīz jebkurā brīdī, bet ir viena apstākļu kombinācija, kas apledojumu rada strauji, – sals un lietus vienlaicīgi. To sauc par atkalu. Taču ir nianse, kur meteorologiem un valodniekiem ir nesaskaņas. Latviešu literārās valodas vārdnīcā šķirklī "atkala" teikts: plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem aukstā laikā, līstot lietum vai pēc atkušņa, uznākot salam.

Tātad par atkalu tiek saukts apledojums, kas veidojas divos dažādos procesos – gan vienkārši atkūstot un pēc tam sasalstot ūdenim, kas jau ir uz zemes, gan tūlīt sasalstot uzlijušām lietus lāsēm.

Un tieši otrais gadījums bieži ir visbīstamākais un rada visvairāk negadījumu. Tāpēc meteoroloģijā ir termins – sasalstošs lietus. Valodniekiem tas nepatīk… Neesmu pārliecināts par termina izcelsmi, bet pieļauju, ka tas mūsu valodā ienācis no angļu valodā plaši lietotā "freezing rain". Meteorologu uzdevums ir pēc iespējas laicīgāk un precīzāk brīdināt par bīstamām laika parādībām, tādēļ pat tad, ja vārdu salikums "sasalstošs lietus" ir – pārspīlēti sakot – noziegums pret latviešu valodu, tas ir ir signāls, ka apledojums var būt īpaši negants. Tāpēc ziņās izdzirdot vārdus "sasalstošs lietus", kas nav nemaz tik bieža parādība (parasti dažas reizes ziemā), esiet īpaši piesardzīgi. Lai jums mierīgs ceļš, un nezaudējiet modrību!

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti