Vai zini?

Vai zini, ka populāro grafikas tehniku ofortu izgudrojis viduslaiku bruņu meistars?

Vai zini?

Vai zini, kāpēc Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja pagalmā atrodas divi lieli akmeņi?

Vai zini, kāpēc Zosēni ir visaukstākā vieta Latvijā?

Vai zini, kāpēc Zosēni ir visaukstākā vieta Latvijā?

Vai zini, kāpēc Zosēni ir visaukstākā vieta Latvijā? Vai precīzāk – aukstākā zināmā vieta Latvijā jeb aukstākā no tām vietām, kur tiek mērīta temperatūra. Tāpēc ziņās un jo īpaši laika ziņās Zosēnu vārds izskan itin bieži.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nepārtrauktā režīmā laika apstākļu raksturojošos elementus mēra 31 vietā Latvijā. Vēl ir vietas, kur mērījumi ir nepilnīgāki vai specializēti hidroloģiskajām vajadzībām, tos šajā pulkā neieskaita. Un tātad –

no 31 vietas Latvijā regulāri Zosēnos ir visaukstākais, un arī mēnešu un gadu vidējie rādītāji parasti liecina par aukstumu. Kāpēc?

Atbilde ir gauži vienkārša – arī mūsu it kā nelielie, bet tomēr pauguri ietekmē laikapstākļus. Vidzemes augstiene ir mūsu kalni. Un, kā zināms, kalnos ir vēsāks.

Kāpēc? Jo gaiss kalnos ir retinātāks, tas nespēj absorbēt un uzturēt sevī tik daudz siltuma kā blīvāks gaiss, kas atrodas zemāk. Teorijā katri 100 metri virs jūras līmeņa nozīmē aptuveni par 0,7 grādiem vēsāku klimatu. Bet tas ir vidējais rādītājs. Realitātē tas nozīmē, ka

piemērotos apstākļos tur ir krietni vēsāks, piemēram, kad debesis skaidras un vēji pavisam lēni; bet, kad ir apmācies un vējains, Zosēnos var būt siltāks nekā citviet.

Zosēnos meteoroloģisko novērojumu stacija atrodas aptuveni 190 metrus virs jūras līmeņa. Zināms, ka Vidzemes augstienē ir pauguri, kas ir pat vairāk nekā simt metru augstāki un mūsu Gaiziņš – 311 metri. Ja meteostacijas būtu novietotas arī augstākās vietās, visticamāk, Zosēnu vārdu mēs tik bieži nedzirdētu. Arī Vidzemes augstienē dzīvojošie bieži saka – mums ir vēl aukstāks nekā Zosēnos un tā arī, visticamāk, ir, tomēr tur oficiālus mērījumus neveic. Zinošākie jautās – bet kā ar Alūksni? Tur arī ir meteostacija – taisnība. Alūksnes meteostacija atrodas pat pāris metrus augstāk par Zosēniem, bet te jāņem vērā, ka Alūksnes augstiene ir mazāka par Vidzemes augstieni, tādēļ to biežāk ietekmē relatīvs siltums no tuvējām zemākām vietām, kamēr Zosēni ir pauguru ieskauti.

Šogad netālu no Zosēniem ir uzstādīta jauna meteostacija. Tā gan nepieder Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, bet mežzinātnes institūtam "Silava", kas veic pētījumus Dzērbenes pusē. Datus no šīs meteostacijas nevarēs uzskatīt par oficiāliem, tomēr tā atrodas augstāk nekā Zosēni un pat mazliet augstāk nekā Alūksnes meteostacija, līdz ar to domājams, ka ziemas aukstuma viļņos ziņās izskanēs arī Dzērbenes vārds.

Varētu jautāt: ja Zosēni ir aukstākā vieta Latvijā, tad kura ir siltākā? To tik bieži nedzird. Jā, jo lielie karstuma rekordi mēdz tikt uzstādīti daudzās meteostacijās, kas atrodas ārpus mūsu augstienēm, bet ir viena vieta, kur savu roku jo īpaši pielicis cilvēks, lai tā kļūtu karstāka – tā, protams, ir Rīga. Apbūves dēļ pilsētas centrā vasaras karstuma viļņos ir karstāks gan pēcpusdienās, gan jo īpaši naktīs: kad laukos zaļās pļavas un meži veicina gaisa atdzišanu, pilsētā gaisu turpina sildīt saulē uzkarsušie mūri un asfaltētās ielas. Un atšķirība starp Rīgu un Zosēniem ir liela – ņem, kuru rādītāju gribi… Es izvēlējos tropiskās naktis jeb tās vasaras naktis, kad tā arī nekļūst vēsāks par 20 grādiem, kad saule jau atkal aust un cepina no jauna. Zosēnos šajā gadsimtā – visās šī gadsimta 22 vasarās kopā – ir bijušas sešas šādas naktis. Tātad vidēji sanāk reizi 3–4 gados tāda viena nakts. Rīgā tādu šajā gadsimtā bijis gandrīz simts: pērn vien 19. Un, ja skatāmies otrā galējībā – aukstumos –, Rīgā pēdējo reizi -30 grādu sals bijis tālajā 1994. gadā. Šajā gadsimtā – ne reizi. Ziemas kļūst siltākas arī Zosēnos, tomēr -30 grādu un lielāks sals bijis sešās šī gadsimta ziemās. Tātad arī reizi 3–4 gados. Tādi ir mūsu Zosēni.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti