Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Gada pirmajā pusē tām ir atšķirīgs pielietojums ar vienu galveno mērķi – radīt pēcnācējus.
Ja rudenī putni mūsu platuma grādos neligzdo, tad kāpēc tiem dziedāt? Viena iespējamā atbilde ir saistīta ar diennakts ritmu – pavasarim līdzīgām dienas un nakts ilguma attiecībām.
Gaismas apstākļi ir viens no hormonu līmeņa paaugstinātājiem un līdz ar to – iekšējiem signāliem, kas vedina putnus dziedāt.
Grūti spriest, cik lielā mērā dziedāšana rudenī putniem ir daļa no dziesmu atkārtošanas un mācīšanās vai savas teritorijas iezīmēšanas. Tā vai citādi, saulainās septembra un oktobra dienās reizēm varam dzirdēt šķietami gadalaikus sajaukušu putnu dziesmas – piemēram, melno erickiņu pilsētā vai čunčiņu mežā. Un ne tikai dziedātājputnus. Krēslas stundās, bet citreiz arī gaišā rudens dienā iedziedas apodziņš, vismazākā no mūsu pūcēm. Vienu no apodziņa svilpiena veidiem ornitologi tā arī sauc – par rudens dziesmu.
Naktīs klaigā un ūjina meža pūces, no purva puses rītausmā rubina rubeņi. Šādas dziedāšanas uzvedības raksturs ar diviem maksimumiem gadā ir zināms diezgan daudzām putnu sugām. Taču, kā likums, rudens pacēlums tām vienmēr ir zemāks par īsto dziesmu laiku pavasarī.
Lai cik īsas un retas ir šīs rudenīgās pavasara atbalsis, tām ir sava pievilcība – ar prieku un melanholijas pieskaņu mainīgās attiecībās. Novēlu tās piedzīvot un izbaudīt!