Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Tas ir saistīts ar to, ka bišu paaudzes dravā visu laiku mainās: proti, bite tai brīdī, kad sasniegusi vecumu, kad var izlidot no stropa un ir ražīgs ienesums, viņa, ievācot nektāru, var vidēji nodzīvot septiņas, desmit dienas, ne ilgāk. Un tad viņa mirst... Tāpēc – ja dravā neesmu kādu brīdi bijis, jaunās bites mani, visticamāk, neatpazīst.
Vēl ļaudis nereti vaicā, vai dūmi no dūmekļa, ar ko tiek apdūmots strops, bites nomierina. Šobrīd jaunākā teorija, ko Francijā zinātnieki pētījuši, it kā ir tāda, ka dūmiem varētu būt kāds nomierinošs efekts. Tomēr vecais labais pētījums par dūmiem saistīts tikai un vienīgi ar bišu ģenētiku. Proti, savulaik bites dzīvoja tikai koku dobumos, un, ja koks aizdegās, bites saprata, ka ar steigu jālido projām. Tāpat kā cilvēkiem – ja māja deg, jāpaķer svarīgākais, apzinoties to, ka, kamēr mēs atradīsim jaunas mājas, mums būs kaut kā jāizdzīvo. Tāpat arī bites: ja koks aizdedzies, viņas iesūca guzā medu. Proti, nodrošinās ar iztiku. Līdz ar to –
ja mēs apdūmojam bites bišu stropā, mēs tā kā novēršam no sevis uzmanību: bites nevis paliek rāmākas, bet tās nepiešķir vērību tam, ka mēs iejaucamies viņu dzīvē, jo viņas ir aizņemtas ar saviem instinktiem.
Ja kāds no draugiem ar velosipēdu, piemēram, ir piebraucis un grib man pienākt pie stropa palīgos, bijis tāds jautājums: es tagad ar riteni esmu nobraucies, esmu sasvīdis, bites taču man dzels! Proti, ir mīts, ka bitei nepatīk sviedri. Kāpēc tas ir mīts? Biškopība ir ļoti smags arods, un vasarā, kad ir karsti, biškopjiem sviedri līst aumaļām. Tas ir stāsts par to, kādi ir sviedri. Ja esam nedēļu siltās segās sasegušies vai kā citādi nemazgājušies, sviedri ir nepatīkami. Arī zirgiem bites dzels, jo no viņiem nāk sviedru smārds.
Bitēm nepatīk asas smakas un smaržas. Tas pats ir mīts par alkoholu. Saka – ja cilvēks ir iedzēris, nedrīkst nākt pie stropa. Es, protams, nedomāju, ka dzērumā jāiet pie stropa, bet viņš to var darīt, jo no viņa mutes neizdalīsies nekādas asas smaržas.
Bet, ja cilvēkam ir paģiras, tad nu gan pie bitēm nevajadzētu iet, tad bitēm nepatīk šis asais smārds, kas nāk no mutes.
Pēdējos gados aizvien mazāk, bet joprojām ļaudis uzdod jautājumu – vai drīkst karstā tējā likt medu vai nedrīkst. Ja ieliks, vai medus nezaudēs savas labās īpašības vai, pasargi Dievs, kļūs kancerogēns vai vēl nezin kāds? Varu ļaudis nomierināt – medus nezaudē savas īpašības, un, tā kā tas ir ļoti izcils un veselībai labs pārtikas produktus, tas joprojām tāds paliks. Šai sakarā ir veikts pētījums BIOR laboratorijā, ko savulaik paveica mans kolēģis Jānis Vainovskis, kur medus tika ievietots četrās dažādās temperatūrās: vairāk nekā 90, 80, 60 un tamlīdzīgi...
Oficiālie analīžu rezultāti parādīja to, ka medus nezaudēja ne nieka no savas vērtības – pat 90 grādu temperatūrā medus nezaudēja savas labās īpašības!
Vēl saka, ka slikts cilvēks pie bitēm nevar iet. Saka, ka bites jūt bailes... Lai kā arī tur nebūtu, tas, ka bitēm nepatīk nervozitāte, ir fakts. Citreiz slikts cilvēks būs rāms un viņam bites nemetīsies virsū, bet ja labs cilvēks pa dravu ies "ņigu-ņegu", kāda bite var viņam iedzelt. Bitēm nepatīk asas kustības.
Svarīgi ir arī tas, ko mēs esam uzģērbuši: ja tumšas drēbes, turklāt tās ir no vilnas vai sintētikas, var sanākt diezgan lielas nepatikšanas.
Iespējams, tas saistīts ar bišu ģenētiku, jo savulaik bišu lielākie ienaidnieki bija lāči: tāpēc, ja bitei trāpās vilnas audums, viņa dzeļ.
Ejot pie bitēm, vajadzētu nodrošināties ar labu garastāvokli, rāmu garu, gaišu apģērbu un parūpēties, lai apģērbs nav no vilnas.
Bitenieku vidū ir tāds skaists teiciens: ja bite dzeļ, tātad mīl! Bites dzēliens neapšaubāmi var būt veselīgs, un tas nu gan nav nekāds mīts!
