Vai zini?

Vai zini, kāpēc Kurzemes lībiskā dialekta runātājus sauc par tāmniekiem?

Vai zini?

Vai zini, kas Latvijā pirms 100 gadiem bija zināms par ISCM?

Vai zini, kas un kā izdomā sēņu zinātniskos nosaukumus?

Vai zini, kā tiek izdomāti sēņu zinātniskie nosaukumi?

Sēnēm, tāpat kā augiem un dzīvniekiem, ir zinātniskie nosaukumi, kas sastāv no diviem vārdiem – pirmais apzīmē ģinti, otrais – specifisku sugu ar tikai tai raksturīgu pazīmju komplektu. Ģintī var būt no vienas līdz vairākiem desmitiem vai pat simtiem sugu. Piemēram, bērzlapju ģints Latvijā ir pārstāvēta ar vairāk nekā simt sugām, bet uz vecu ozolu stumbriem augošā aknene savā ģintī pie mums ir vienīgā. Zinātnisko nosaukumu Fistulina tai devis franču zinātnieks Buliārs 18. gadsimtā.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Šobrīd lietotās dzīvo organismu klasifikācijas sistēmu pamatus radīja zviedru zinātnieks Karls Linnejs, un dažām sēņu ģintīm ir palikuši vēl Linneja dotie nosaukumi. Viena no tādām sēnēm, kurai joprojām pilnībā saglabājies viņa izgudrotais nosaukums, ir Hydnum repandum jeb parastā kliņģerene. Otrs piemērs Linneja dotam trāpīgam sēnes nosaukumam ir zemestaukiem Phallus impudicus, kas atspoguļo šīs sēnes formu, bet sugas epitets impudicus tulkojams kā bezkaunīgais. Interesanti, ka tuvu radniecīga suga ir Hadriana zemestauki, kas aug piejūras kāpās, nosaukta par godu holandiešu botāniķim, kurš 1564. gadā sacerējis zemestaukiem veltītu pamfletu.

Parastie zemestauki

Nosaukumu katrai no jauna atklātai sēņu sugai dod zinātnieks, kurš to apraksta un publicē  citiem zinātniekiem pieejamā veidā. Nosaukumu veidošanai parasti tiek izmantoti no latīņu vai grieķu valodas atvasināti vārdi. Visbiežāk nosaukums atspoguļo kādu sēnei raksturīgu īpašību, tās formu, krāsu, augšanas biotopu, saistību ar kādu ģeogrāfisku vietu. Reizēm sēnes nosauc par godu kādam pētniekam. Piemēram, viena no vairākās valstīs populārām trifelēm-delikatesēm saucas Tuber borchii un nosaukta par godu Borham, kura dzimtai piederēja Varakļānu muiža. Savulaik Borhs, uzturoties Itālijā, bija ne tikai kaislīgs iežu un minerālu kolekcionārs, bet arī uzrakstīja vienu no pirmajiem plašākiem trifeļu – pazemes sēņu – aprakstiem. Tādēļ šī suga nosaukta viņam par godu.

Fistulina hepatica – fistulina ir sīkas caurulītes (tādas atrodas cepurītes apakspusē) un hepatica – aknas, jo atgādina aknas pēc formas, krāsas un konsistences (parastā aknene)

Minēšu dažus piemērus, kas ilustrē sēņu ģinšu un sugu nosaukumu nozīmi:

Auricularia, jo atgādina ausi;

Astraeus, jo atgādina zvaigzni;

Bolbitius, jo aug uz govju pļekām;

Macrolepiota, liela un zvīņaina;

Amanita, par godu Amanas kalnam;

Lepista – vīna kauss;

Inocybe – šķiedraina galva jeb latviski cepurīte;

Flammans, jo ir košā, uguns krāsā;

Traganus – āžu, jo smaka atgādina āzi.

Tādā veidā, uzzinot sēnes zinātnisko nosaukumu, šo to par sēni mēs jau zinām.

Jo vairāk uzzinām par sēnēm, jo vairāk atšķirību pamanām, un ar ārējām pazīmēm sāk nepietikt. Piemēram, Macrocystidia ģints sēnēm ir lielas cistīdas, kas saskatāmas mikroskopā.

Liesmainā zvīnene

Dažreiz nosaukumi ir ļoti tēlaini. Piemēram, bumbieru pūpēža zinātniskais nosaukums ir Lycoperdon pyriforme, kas, burtiski tulkojot, būtu bumbieru formas vilka purkšķis.

Sēņu nosaukumi dažreiz skan kā dzeja – Agaricus augustus, Lactarius volemus, Aureoboletus projectellus.

Citi savukārt var kalpot par kārtīgiem mēles mežģiem. Piemēram, šobrīd mežos atrodama zilganzaļa sēne Chlorociboria aeruginascens, bet rudens taurenes nosaukums ir Craterellus cornucopioides.

Šobrīd zinātnei zināmas un aprakstītas ir aptuveni 145 000 sēņu sugas. Tomēr pēc dažādiem aprēķiniem kopumā varētu būt pat vairāki miljoni sugu. Tādēļ jaunu vārdu došana sēnēm tik drīz vēl nebeigsies.

Rudens taurenei ir grūti izrunājams zinātniskais nosaukums – Craterellus cornucopioides

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt