Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Piemēram, Aļaskā ligzdojošās sarkanās puskuitalas 7–8 diennaktīs šķērso pusi pasaules virs Klusā okeāna. Un trāpa tieši Jaunzēlandē, kur šīs pasugas putni pārziemo. Vairāk nekā 10 000 kilometru garo ceļojumu mēdz uzskatīt par tālāko putnu pārlidojumu bez nosēšanās, barošanās un atpūtas.
Tomēr ir vēl viens ievērības cienīgs un sen gaidīts atklājums, kas savā ziņā tālu pārsniedz pieminēto rekordu. Galvenais varonis šoreiz ir svīre, mums labi pazīstamais vasaras viesis.
Svīres ir izcilas lidotājas, dzimušas dzīvei gaisā. Tur tās pavada lielāko daļu laika. Barojas tikai ar lidojošiem kukaiņiem, un gaisā savāc pat ligzdas materiālu. Tikai ligzdošanas laikā pieaugušie svīru pāri nakšņo savās ligzdās, cieši viena otrai blakus.
Kur tikmēr paliek pārējās neligzdojošās svīres?
Jau pagājušajā gadsimtā ornitologi Eiropā novēroja, ka daļa no svīrēm vasaras vakaros paliek gaisā un paceļas vēl augstāk debesīs. Tika izteikti minējumi, ka jaunie neligzdojošie putni labos laika apstākļos pavada gaisā ne tikai dienu, bet arī visu nakti. Līdzīgi pieņēmumi izskanēja par svīrēm migrāciju laikā un ziemošanas vietās Āfrikā.
Gadu desmitiem šis jautājums palika bez pārliecinošas atbildes. Līdz zviedru zinātnieki pirms vairākiem gadiem aprīkoja svīres ar ierīcēm, kas reģistrēja datus par to uzvedību. Daļu no uzliktajiem datu rakstītājiem pēc gada vai diviem izdevās atgūt, svīres no jauna noķerot ligzdošanas vietās.
Izrādījās, ka 10 mēnešus ilgo laika posmu starp ligzdošanas reizēm svīres bija pavadījušas gandrīz tikai lidojumā. Vairākums putnu vismaz 99% laika bija dzīvojuši gaisā.
Viena svīre ne reizi nepiezemējās 314 dienas no vietas.
Ja arī pienāks laiks krist šim rekordam, tad, visticamāk, to atkal paveiks kāda svīre.
