Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

«Bebrs Čāpiņš Nīderlandē»

Vides fakti

Vides fakti

«Nākotnes pārtika»

Vai miltu melnuļa kāpuriem Eiropas Savienībā pievienosies arī citi oficiāli ēdami kukaiņi?

Miltu melnuļa kāpurs jeb dzeltenais miltu tārps, kas kļuvis par pirmo Eiropas Savienībā ēdamo kukaini, Latvijā tiek uzskatīts par noliktavu kaitēkli, taču tos var audzēt mākslīgi ar augu barību un iegūt diezgan lielu biomasu, raidījumam “Vides fakti” skaidroja entomologs Voldemārs Spuņģis. Izskatīšanas stadijā apstiprināšanai ir vēl 11 citi kukaiņu pieteikumi.

Lai iegūtu kilogramu olbaltumvielu no dzeltenajiem miltu tārpiem, nepieciešams mazāk resursu nekā audzējot piemēram, kilogramu vistu.  

“Kukaiņi vispār ir garšīgi, un galvenais, ka tajos ir ļoti vērtīgas vielas. Viņi ir bagāti ar olbaltumvielām, viņiem ir arī tauki, un piedevām mēs no viņiem varam dabūt arī vitamīnus un minerālvielas,” norādīja Spuņģis.

“Šī gada 1. jūnijā Eiropas Komisija ir apstiprinājusi pirmo šādu kukaini, un tie ir miltu melnuļa cirmeņi, kuri turpmāk pārtikā būs atļauti, un tos varēs izmantot. Tas ir pirmais pieteikums un ir adresēts tieši konkrētam uzņēmumam no Francijas,” norādīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde.

Pieteikuma izskatīšana ilga trīs gadus, bet ir skaidrs, ka Eiropas Savienība ir atvērusi durvis kukaiņu izmantošanai pārtikas produktos. Vēl 11 pieteikumi par dažādiem kukaiņiem ir izskatīšanas stadijā.

Lai arī Latvijā ēst kukaiņus pagaidām ir vairāk izaicinājums vai eksperiments, daudzviet pasaulē tos pārtikā izmanto jau gadiem ilgi.

Tradicionāli ēd sienāžus, siseņus, circeņus, taču saskaņā ar entomologa Spuņģa teikto var ēst arī maijvaboles.

“Maijvaboles gan ir ļoti cietas un, ja tas ir tēviņš, tad viņš ir praktiski tukšs, bet ja mātīte, tad vismaz vēderā tai ir olas un tur ir ko ēst,” stāstīja Spuņģis.

Arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode atzina, ka kā biologs ir pagaršojusi sienāžus, jo biologu studentiem prakses laikā obligāts iesvētību pasākums ir pagaršot ceptus sienāžus.

“Salasa sienāžus, ieliek PET pudelē, tad liek ledusskapī un sasaldē, jo tas ir vishumānākais nogalināšanas veids. Pēc tam uzkarsē pannā eļļu, saber iekšā un apmēram 1–2 minūtes pacep eļļā. Tad sienāži ir gatavi, un ties tikai jāpārkaisa ar sāli,”  receptē dalījās Spuņģis.

Latvijas likumdošana nenosaka nekādas prasības vai aizliegumus ēst no dabas ievāktus kukaiņus vai sliekas. Tiesa, ir regulējums, kas aizliedz ievākt īpaši aizsargājamas sugas. Kukaiņi nākotnē kļūšot par aktuālu produktu, un jau šobrīd gan zinātnē, gan tehnoloģiju izstrādē šīs jomas attīstīšanā tiek ieguldīts liels darbs.

 

Saruna Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki Ilgu Gedrovicu par nākotnes pārtiku:

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt