Lola ienāca Robinas ģimenē kā mazs kucēns. Jau pirmajā naktī viņa meklēja siltumu saimnieku gultā. Savukārt Marta adoptēta no paziņām, kas suni gultā nelaida.
"Viņa dzīvoja tikai pirmajā stāvā. Viņa gulēja dīvānā vai arī kaut kādā suņu gultā, bet pie saimniekiem ne. Tad, kad mēs viņu paņēmām, viņa jau pirmajā naktī uzreiz apgūlās man blakus, un tā nu viņa arī guļ," pastāstīja suņu saimniece Robina Lība Dravniece.
Suņiem dzīvoklī var būt arī būri, Martai un Lolai ir sava vietiņa un divi būri – katram savs. Tā kā iepriekšējie saimnieki Martu nenodarbināja, viņa būri aiz garlaicības izdemolēja. Jaunajās mājās Marta apguvusi labas manieres, un būris kļuvis par vienu no mīļākajām vietām.
"Mēs nopirkām viņai jaunu būri, kurā tagad viņa ar prieku iet. Viņai arī pasaka "Marta, būrī!", viņa ar prieku iet, jo viņa zina, ka vai nu būs kāds gardumiņš, vai ēdienreize. Viņa arī ar prieku tur iet gulēt," stāstīja saimniece.
Pašlaik abi suņi guļ pie Robinas, taču nakts laikā pārvietojas – ja dzird skaņas, skrien uz otru istabu. Tas gan netraucē saimnieku ciešajam miegam.
"Es jau esmu pieradusi. Tāpat arī franču buldogs. Viņš krāc, un bez tās krākšanas jau ir diezgan grūti aizmigt, kad viņa nav blakus. Marta tad, kad viņa guļ pie mums, viņa saritinās kā tāds mazs kaķītis. Viņa tiešām aizņem mazāk vietas nekā citreiz Lola, kura izstiepjas garšļaukus, un tad tiešām Lola aizņem vairāk vietas nekā Marta," stāstīja Robina.
Sunim vajadzīga arī pašam sava guļvieta
Sunim, ienākot jaunajās mājās, ir ļoti būtiski ierādīt savu guļvietu. Tā jāiekārto mierīgā, klusā stūrī – piemēram, pie saimnieka gultas. Vieta nekādā gadījumā nedrīkst būt gaitenī, caurvējā vai pie radiatora – īpaši tas attiecas uz brahiocefālajām šķirnēm, kurām karstumā saasinās elpošanas problēmas.
"Jāskatās, pirmkārt, lai viņa ir pietiekami liela, pietiekami mīksta, bet ne vienmēr. Pieņemsim, ja suns ir garspalvains, viņam var būt karsti, viņš gribēs iet gulēt uz grīdas vai uz flīzēm, varbūt pat vannas istabā, savukārt īsspalvaini suņi, viņi biežāk grib tikt gultā, varbūt pat zem segas, jo viņiem vienkārši ir auksti. Viņiem patīk komforts, lai viņi var kaut kur ieritināties un tādu migu sev uztaisīt," stāstīja kinoloģe Ļena Valdmane.
Suņa guļvieta var būt arī būris. Daudziem par suņu būri ir nepareizs priekšstats, domājot, ka tas ir sava veida cietums. Patiesībā būrim jābūt suņa drošākajai vietai mājās.
"Ir jāatrod piemērots izmērs būrim, noteikti lielāku, lai suns var normāli stāvēt arī kājās un vēl paliek kaut kādi padsmit centimetri virs galvas. Būtu vēlams ņemt tādu būrīti, kuru var sadalīt sekcijās – kamēr kucēns ir mazs, tad attiecīgi viņam ir mazāka šī te vietiņa, kad suns aug, tad mēs to būri varam palielināt," stāstīja kinoloģe.
Lai pieradinātu suni iet būrī, jāveido pozitīvas asociācijas. Būrim jāsaistās tikai ar labām lietām – našķiem, rotaļlietām un netraucētu atpūtu.
"Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, it īpaši mazi bērni, nelien šajā suņu būri, jo tā ir tikai suņa vieta. Bērniem parasti patīk ielīst un uztaisīt pašiem sev mājiņu, bet to nevajadzētu ļaut," norādīja Valdmane.
Būrim kā guļvietai ir vairākas priekšrocības – to var paņemt līdzi, ceļojot vai braucot ciemos. Tas ir viegli kopjams, un nepieciešamības gadījumā suni var ierobežot, piemēram, atveseļošanās procesā pēc operācijām. Būris nav sods – tā ir suņa vietiņa, tādēļ durtiņām vienmēr jābūt vaļā," skaidroja kinoloģe.
Vidēji suns diennaktī guļ 16 stundas, bet kucēns – 20. Ja mīlulim iestājies hronisks miega bads, viņš var kļūt nervozs un asi reaģēt uz jebkādiem kairinājumiem – tādēļ gulēšanas laikā suni nedrīkst traucēt.
"Neskatoties uz to, ka viņi guļ vairākas stundas, viņiem arī miegs var būt trauslāks nekā cilvēkam, jo viņi arī pilda sarga funkciju, un tad bieži vien viņi tā vienkārši iesnaužas, bet ausis ir saspicētas, un uz katru skaņu viņi reaģē vai pamostas. Mēdz gadīties situācijas, kad saimnieks pa nakti gandrīz vai nekustas, lai netraucētu suni, jo suns var varbūt uzrūkt, varbūt pat, miegā nesaprotot, ieķert kājā, piemēram. Tādas situācijas ir," stāstīja eksperte.
Turpretī, ja mīlulis ir kārtīgs guļava un saimnieks nenodrošina pietiekami daudz aktivitātes, var iebraukt otrā galējībā – destruktīvā garlaicībā.
"Viņš var sākt, piemēram, kaut kā to enerģiju pārbīdīt uz citām lietām, grauzt kaut kādas mantas, varbūt arī saimniekam svarīgas mantas, kurpes vai dīvānu, vai arī, piemēram, laizīt savas ķepas, kas arī ir viena no tādām diezgan izplatītām problēmām," stāstīja Valdmane.
Gulēšana saimnieka gultā – privilēģija
Amerikā veiktajos pētījumos pierādīts, ka gulēšana kopā ar suni pozitīvi ietekmē saimnieka miegu – viņš ātrāk iemieg, labāk guļ un veidojas ciešāka saikne ar mīluli. Bet vai suns, kas guļ gultā, nekļūs pārlieku bosīgs?
"Ja sunim ir, pieņemsim, kaut kāda nosliece uz resursu sargāšanu vai suns ir varbūt tāds trauksmaināks, nervozāks, varbūt arī bailīgāks, tad nu šī gulēšana gultā vienkārši var izprovocēt kaut kādu pilnīgi nevajadzīgu konfliktsituāciju. Ļoti izplatīta situācija, ka suns, piemēram, izvēlas tikai gulēt pie sievas. Un tad viņš sargā sievu no vīra vai bērna, kuri, piemēram, nevar tuvoties gultai tad, kad suns tur guļ. Šīs visas tādas situācijas, kurām ir jāpievērš ļoti, ļoti nopietna uzmanība un jāaizdomājas par to, kādā veidā ir izveidotas šīs attiecības starp suni un saimnieku ģimenē," skaidroja Valdmane.
Tie, kuri suņiem neļauj gulēt gultā, kā mīnusu min higiēnu. Segās var iekļūt ne vien spalvas, bet arī smiltis, netīrumi, ērces un blusas. Tādēļ pēc pastaigām suns jāķemmē, jānomazgā ķepas un regulāri jāapstrādā pret parazītiem.
Ļoti svarīgi ir neļaut lēkt gultā maza izmēra suņiem, kucēniem, senioriem ar kustību traucējumiem un šķirnēm ar jutīgām mugurām, piemēram, franču buldogiem un mopšiem. Saimnieks viņiem var nopirkt vai izveidot īpašas gultas kāpnītes.
Noteikti jāatceras – gulēšana saimnieka gultā sunim ir privilēģija, nevis pieradums.
"Suņi ir tādi dzīvnieki, kuriem ir svarīgi, lai ir kaut kāds režīms. Ja viņi, piemēram, saprot, ka viņi guļ savā vietiņā, tad viņi guļ savā vietiņā, viņi nāk uz gultu tikai tad, kad saimnieks viņus aicina. Šī laika pavadīšana kopā ar suni, tai skaitā arī gulēšana, suņa gulēšana saimnieka gultā - tai ir jābūt komfortablai gan saimniekam, gan sunim; tiklīdz rodas kaut kāds diskomforts vienā vai otrā pusē, tad šeit jau ir kaut kas darāms, kaut kas nav pareizi," stāstīja kinoloģe.
