Vai kūdra ir tikai enerģētiskais resurss?

Lielāko daļu kūdras, kuru ieguva Eiropas Savienības (ES) valstis, līdz 2017. gadam izmantoja enerģētikā kā kurināmo. Latvijā kūdru enerģētikā neizmanto jau kopš 2001.gada, tikai dārzkopībā un lopkopībā pakaišiem. Pēdējos gados visas kūdras ieguves valstis pārkārtojas, daudzviet kūdru vērtē kā enerģētisku fosilo resursu, kas neatjaunojas. Taču kūdras krājumi atjaunojas, tiesa lēni.

Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere skaidroja, ka mēs varēsim iegūt kūdru tieši tādā apjomā, kādā to iegūstam, un būs pieejami resursi, piebilstot, ka arī dārzkopji varēs izmantot kūdru. Viņa gan uzskata, ka nozare tomēr ir apdraudēta, un iemesls ir taksonomija – finansējuma izvērtējums pēc ilgtspējas, kurā minēts, ka kūdras produktu ieguve dārzkopībai nav ilgtspējīga.

"Latvijā pēdējo 200 gadu laikā kūdras pieaugums katru gadu ir divi milimetri. Ja rēķinām, cik vidēji iegūstam un kāds ir pieaugums, kūdras daudzus katru gadu palielinās," norādīja Krīgere. 

Kādas izmaiņas paredzamas kūdras nozares attīstībā? 

Skaidrojot gaidāmās izmaiņas un nozares attīstību, Krīgere atzina, ka šobrīd ir tendence, ka lielie kūdras ieguvēji savas investīcijas novirza uz Krieviju un ceļ rūpnīcas tur. Līdz ar to aktualizējas arī jautājums, no kurienes Eiropā būs kūdra un cik tā maksās.

"Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nerēķina, cik mums maksās klimata pārmaiņas un ''zaļais kurss''. Ir jauki, ka mēs rūpējamies par dabu, ka domājam par to, kā samazināt emisijas, kā dzīvot un strādāt zaļāk un ilgtspējīgāk, bet nevajag aizmirst, ka tās ir lielas izmaksas," norādīja Ingrīda Krīgere. 

"Diemžēl neviena valsts īsti nav aprēķinājusi šīs izmaksas. Mūsu mērķi ir lieli, mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam par 55% samazināt emisijas, bet ir jautājumi par to, cik dārgāka kļūs dzīve parastam iedzīvotājam. Uz šo jautājumu neviens nevar atbildēt. Tie nebūs pieci vai desmit procenti," stāstīja Krīgere, piebilstot, ka šo sadārdzinājumu veidos arī kūdra.

Tajā pašā laikā viņa atzina, ka nav radīts alternatīvs produkts, ar ko aizstāt kūdru dārzkopībā. Ir citi augšanas substrāti, ar ko aizstāt kūdru, bet ir augi, kas aug tikai kūdras substrātā.

Kūdra nav katrā purvā

Pētījumi liecina, ka 2050. gadā būs nepieciešams par 419% vairāk kūdras substrāta, lai pabarotu cilvēkus, lai nodrošinātu dekoratīvo augu audzēšanu un mežu audzēšanu. Turklāt, jau 2023. gadā Eiropas Savienībā stāsies spēka taksonomijas regulas pielikums, kurā būs minētas ilgtspējīgās nozares. Krīgere izteica cerību, ka dārzkopība būs šajā sarakstā un varēs kūdru izmantot.

Dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte skaidroja, ka Vācijā alternatīvas kūdras substrātam meklē jau vairāk nekā 20 gadus. Taču nav radīts substrāts, kas var aizstāt kūdru.

"Vislabākā kūdra no dārzkopības viedokļa atrodas reģionā ap Baltijas jūru. Kūdra varētu būt kaut kur aiz Urāliem, Sibīrijā, bet tur ik pa brīdim notiek ugunsgrēki. Degusī kūdra varbūt der pakaišiem, bet dārzkopībai neder. Tas nav tik vienkārši, kā varētu likties, sēžot pie galda un rakstot normatīvos aktus," norādīja Gailīte. 

Tikai kūdrā aug kāpostu dēsti, salātu, seleriju dēsti. Bioloģiskie audzētāji arī bietes audzē kūdras substrātā, kur nav klāt ne smiltis, ne grants. Mārīte Gailīte ir pārliecināta, ka nevaram no kūdras atteikties, jo tā būs vajadzīga arvien vairāk, lai pabarotu cilvēci.