4. studija

Kā rīkoties, ja traucē dažādas smakas no kaimiņu dzīvokļa?

4. studija

Ceturtā studija

Vai Zunda kanālā no būvobjekta ietek nezināmas izcelsmes šķidrums?

Vai būvnieki piesārņo Zunda kanālu?

Vai būvnieki apzināti piesārņo Zunda kanālu? Tāds jautājums radies Latvijas Televīzijas raidījuma "4.studija" skatītājai. Viņa uztraukusies par cauruli, kura izvada ūdeni no kāda būvniecības laukuma pa taisno Zunda kanālā. Reizēm iztekot tīrāks, reizēm netīrāks ūdens.

"Mani uztrauc, kas notiek dabā un apkārtējā vidē. Tā kā mīlu daudz pastaigāties ar kājām, tad viens no maršrutiem ir gar Zunda kanālu. Tā kā notiek celtniecība, tur, kur kādreiz bija Preses nams, tagad būvē jaunu kvartālu, un Zunda kanālā ir plankums ar neizskaidrojamas krāsas šķīdumu. Tad es redzēju trubu, kas tek tādā diezgan lielā šaltī no celtniecības laukuma. Tā bija pirmā reize, es domāju – mazums, tur kaut kas un kaut kā, bet, kad arī pēc mēneša es tur gāju un joprojām tecēja, man radās jautājums, kas tur tek tajā Zunda kanālā. Un vai tas ir ekoloģiski tīrs šķidrums?" stāstīja skatītāja Jana.

Raidījuma veidotāji pārliecinājās, ka tiešām Zunda kanālā tiek novadīts ūdens. Pie būvobjekta sienas norādīts, ka caurule novada gruntsūdeņus un lietus ūdeni, kas varētu traucēt celtniecības darbiem. Bet to, cik šis ūdens ir tīrs un vai nepiesārņo kanāla ūdeni, raidījums devās noskaidrot Valsts vides dienestā (VVD).

"Šo ziņu esam saņēmuši ar jūsu starpniecību. Saņemot šo informāciju, tika veikta pārbaude, kur, izvērtējot visu šo faktisko stāvokli objektā, varam komentēt, ka arī VVD ir konkrētā objekta būvniecībā izsniedzis tehniskos noteikumus; pārbaudes ietvaros arī ir vērtēts, kā tiek veikti šo te tehnisko noteikumu izpilde pašā būvniecības procesā, protams, šo te ūdeņu novadīšana šajā te Zunda kanālā tiešā veidā nav tikusi skaņota ar VVD. Bet mūsu rīcībā ir informācija, ka šo te rīcību būvnieks ir skaņojis ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu," pastāstīja VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Kalvis Avotiņš.

Mājokļu un vides departamentā apstiprināja - būvnieks ir saskaņojis gruntsūdeņu novadīšanu kanālā, tā esot ierasta prakse. Arī citos vērienīgos būvprojektos tiek izmantotas notekcaurules ūdens izvadei, tomēr ne vienmēr apkārtējie tās pamana, jo nereti ūdens pa taisno ieplūst Rīgas ūdensvada sistēmā.

"Tas ir nepieciešams tad, kad mēs nonākam zemāk par gruntsūdens līmeni, lai mēs varam veikt šos darbus kvalitatīvi, tad to ir vienkārši nepieciešams darīt. Principā, šajā procesā nekas klāt tiem gruntsūdeņiem netiek piejaukts, bet, ko mēs esam izdarījuši no savas puses, ņemot vērā, ka šeit vēsturiski ir bijusi poligrāfija, kas varētu būt, ka gruntī ir noslāņojušās kaut kādas vielas, mēs no savas puses veicām tādu kā analīzi, pētījumu, lai izanalizētu, vai viss ir kārtībā. Secinājām, ka gruntsūdeņi atbilst visām normām un tos bez bažām var laist atpakaļ kanālā," stāstīja industriālā koncerna "UPB" komunikācijas vadītāja Katrīna Lulle.

Būvuzņēmumā uzsvēra, ka gruntsūdeņi tiekot attīrīti speciālā iekārtā. To gan filmēt neļauj, jo būvlaukums ir paaugstinātas bīstamības objekts.

"Tas ir filtrs, kurā tiek atdalītas smalkās daļiņas, kas ir šī te smilts, lai nenonāk tālāk kanālā," norādīja uzņēmuma pārstāve Lulle.

"Būvnieks ir iesniedzis arī testēšanu, un šī testēšana neuzrāda šo te ūdeņu piesārņojuma līmeni. Tā kā viss ir normas robežās, un ūdens kvalitāte ir atbilstoša," apstiprināja VVD pārstāvis Avotiņš.

Notekūdeņu izvade no būvobjekta beigsies šī gada decembrī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt