Biedrības "Zero Waste" pārstāve, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse ("Par!"/"Progresīvie") gan pauda viedokli, ka bioplastmasai ir noteikta vieta aprites ekonomikā, bet ar to noteikti nevarēs pilnībā aizvietot parasto plastmasu.
Bioplastmasas veidi
Saistībā ar bioplastmasu izšķir divus faktorus – no kurienes tā nāk un kas ar to notiek pēc tam, kad tā izmantota, skaidroja "Zero Waste" pārstāve.
Viens no tās veidiem ir bioplastmasa, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem, piemēram, no cukurniedrēm, kukurūzas, kviešiem, miežiem, bet tā nav pārstrādājama. Mairita Lūse norādīja, ka no ķīmiskā viedokļa šāda bioplastmasa un parastā, no fosiliem resursiem izgatavotā plastmasa, ir identiskas. “Molekulas, ogleklis, lai kas tur arī būtu, tās vienkārši ir absolūti identiskas, saliktas identiskā ķēdītē tā, it kā mēs to būtu izgatavojuši no naftas,” pauda Lūse.
“Tas ir milzīgs pluss, ka neizmanto fosilos resursus – naftu, dabasgāzi, oglekli,” norādīja profesors Sergejs Gaidukovs.
Šāda plastmasa jau pakāpeniski parādās tirgū, tās cena gan ir nedaudz augstāka kā fosilajai plastmasai.
Profesors norādīja, ka nav universāla materiāla, kurš būtu izmantojams visu plastmasas produktu ražošanā: “Piemēram, nebūtu vēlams, ka meliorācijas caurules pēc pusgada vai gada zemē sadalītos. [..] Būtu forši, ka šī plastmasa kalpotu mūžīgi, mums nevajadzētu renovēt, atjaunot."
Otra veida bioplastmasa ir kompostējama. Kaut ko var pārstrādāt mājas apstākļos, kaut ko – industriāli. Lai veiktu industriālo pārstrādāšanu, nepieciešami ļoti specifiski apstākļi – īpaša kompostēšana, temperatūra, noteiktas baktērijas, kas apēd plastmasu, skaidroja Gaidukovs.
Vājais posms – bioplastmasas pārstrāde
“Zero Waste” pārstāve Mairita Lūse apšaubīja ieguvumus no bioplastmasas ražošanas un izmantošanas: “Mēs nevaram ar bioplastmasu viens pret viens aizstāt visu to vienreizlietojamo plastmasu, ko mēs šodien ikdienā izmantojam. Ja šī plastmasa ir identiska parastajai, uz naftas bāzes izgatavotajai plastmasai, tad mums atkal ir jādomā, kā to pārstrādāt.”
Viņa norādīja, ka daudzas industriālās kompostēšanas sistēmas nepieņem bioplastmasu.
“Ja ir tāda plastmasa, ko es varu sakompostēt pie sevis mājās komposta kaudzē, pats to pārbaudot, ka tā tiešām sakompostējas, tad viss ir kārtībā, bet, ja es gribu šo bioplastmasu kaut kur kompostēšanai nodot, tas diemžēl nebūs iespējams visā Pierīgas reģionā, un es zinu, ka arī citās Latvijas vietās tiek plānots šo kompostēšanas sistēmu veidot bez šādas bioplastmasas pieņemšanas,” pauda Lūse.
Viņa apgalvoja, ka šādi produkti var radīt apjukumu, ko ar to vajadzētu darīt pēc izlietošanas: “Ja es dzirdu “dabai draudzīga, no augu materiāliem”, ko es darīšu ar to, kas ir izgatavota no dabai draudzīga materiāla? Metīšu komposta kastē vai dedzināšu, kā varbūt ar tādu ierasto plastmasu es nerīkotos.”
