Mājas mīluļu saimnieki sliecas atbalstīt viedokli, ka bezšķirnes suņiem un kaķiem ir labāka apetīte un veselība, lai gan, iespējams, tīršķirnes mājdzīvnieki šķiet “trauslāki” negodprātīgu audzētāju dēļ, ja viņus ir vadījusi vēlme iegūt peļņu.
Šai versijai piekrita veterinārārste Ilze Pētersone: “Ja kuce dzemdē pārāk bieži, nevar gaidīt ļoti veselīgus pēcnācējus. Arī ģenētiskais materiāls var nebūt kvalitatīvs. Ir šķirnes, kam tādēļ biežāk rodas anatomiskas problēmas. Kamēr krancīši paši sapārojas savā starpā, tīršķirnes dzīvniekiem ir savi stingri atlases kritēriji, lai saglabātu šķirnes tīrību.”
Bet suņu audzētāja Diāna Kontakēviča, savulaik, strādājot veterinārajā klīnikā, novērojusi, ka visbiežāk pie veterinārārsta atved bezšķirnes dzīvniekus, savukārt tīršķirnes mīluļus pie speciālista nogādā uz obligātajām pārbaudēm vai arī saimnieki ir pamanījuši kādu, viņuprāt, sīkumu, kā arī biežāk izmanto pretparazītu līdzekļus.
“Bezšķirnes suņi biežāk ir ar daudz smagākām, ielaistām vainām, kad ārstēšana izmaksā dārgāk,” pauda speciāliste.
Suņu audzētāja Kontakēviča pilnībā nepiekrita stereotipam par bezšķirnes dzīvnieku spēju ēst visu pēc kārtas: “Bezšķirnes dzīvnieks pats par sevi ir unikāls. To ir grūti pielīdzināt kādam citam līdzvērtīgam. Toties par šķirnes dzīvnieku ir zināma vissīkākā informācija no audzētājiem, no citiem tādas pašas šķirnes mājdzīvnieku saimniekiem, no interneta un pieejamās literatūras. Līdz ar to var novērtēt gan spalvas kvalitāti, gan vispārīgo suņa kondīciju un var secināt, vai aprūpe ir vai nav bijusi tam piemērota.”
