Tonnām koncentrēta sērūdeņraža
Ukrainas valsts amatpersonas ir izteikušās, ka Krievijas armijas bombardēšanas dēļ jūrā varētu nokļūt desmitiem tūkstoši tonnu koncentrēta sērūdeņraža, kas līdz šim glabājies rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā. Ukrainas mediji vēsta, ja tehniskā konstrukcija, kas glabā šo koncentrēto šķīdumu, tiks bojāta un sērūdeņradis ieplūdīs jūrā, tas iznīcināšot tur visus esošos dzīvos organismus un tālāk nonākšot Melnajā jūrā un varot pat pasliktināt vides kvalitāti Vidusjūrā. Sērūdens Melnajā jūrā varētu nokļūt caur 15 km plato un 18 m dziļo Kerčas jūras šaurumu.
Tiesa, sērūdeņradis Melnajai jūrai nebūs jaunums – tajā jau ir apmēram 3 miljoni tonnu šīs vielas, padarot to par vienu no lielākajām sērūdeņraža krājumu glabātājām pasaulē.
Ūdens organismi tam ir pielāgojušies, apdzīvojot tikai augšējos ūdens slāņus – augstākā sērūdeņraža koncentrācija Melnajā jūrā ir konstatēta ļoti dziļi – 2 km dziļumā, kur tā sasniedz 9,7 mg/l. Šo vielu klātbūtnē un tādā dziļumā Melnajā jūrā spēj izdzīvot tikai noteikta veida baktērijas. Līdz šim sērūdeņraža koncentrācija nesasniedza Bosfora šauruma ūdeņus tādā apmērā, lai tas nonāktu tālāk Vidusjūrā, taču, ja Azovas jūrā ieplūdīs piekrastē glabātais sērūdeņraža apjoms, situācija, iespējams, varot mainīties.
Tikmēr pašpasludinātās Doneckas "tautas republikas" vadītājs Deniss Pušilins, apmeklējot Mariupoli, paziņojis, ka pēc pilsētā veiktajām apšaudēm rūpnīca "Azovstaļ" būs jānojauc un tās vietā jāveido parks. Ir izskanējuši apgalvojumi, ka Pušilins ir ieinteresēts metalurģijas rūpnīcas nojaukšanā, jo tās 10 ha lielajā teritorijā joprojām atrodas daudz vērtīgu materiālu un iekārtu, ko būtu finansiāli izdevīgi pārkausēt. Tikmēr Mariupoles vietējā vadība uzsver, ka no piesārņojuma, kas nonāks jūrā cietīs ne tikai Azovas jūras piekrastē dzīvojošie, bet arī reģions kopumā. Turklāt izpostītās Mariupoles infrastruktūras dēļ piesārņojums jūrā nonāks ne tikai no rūpnīcas teritorijas, bet arī no dzīvojamiem rajoniem. Šobrīd Mariupoles dienvidos esošā attīrīšanas stacija nestrādā, tāpēc notekūdeņi caur Kalčikas un Kalmiusas upēm neattīrītā veidā ieplūst jūrā.
Pētnieks: Jūras seklums un mazais tilpums situāciju apgrūtina
Kā skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra, neattīrīti notekūdeņi jebkurā ūdenstilpē nozīmē dažādu aļģu savairošanos, kas barojas no ūdenī nonākušajām vielām un patērē skābekli, tā padarot dzīves vidi citiem organismiem nepieejamu. "Normālā vidē, ja notiek ūdens apmaiņa, īslaicīgi ūdenstilpe ar piesārņojumu var tikt galā.
Taču Azovas jūras gadījumā jārēķinās, ka tā ir ļoti sekla un tās tilpums mazs, – pie šādas kombinācijas jebkāds piesārņojuma apjoms, kas tur nonāk, ir ar ļoti lieliem riskiem, jo nav jau, no kā videi atjaunoties," norādīja pētnieks.
Jautāts, cik lielu postu tieši sērūdeņraža nonākšana Azovas jūrā var radīt tālāk esošajai Melnajai jūrai, Skudra savos izteikumos bija piesardzīgs. "Jautājums, vai un kādā apjomā tas, kas nāk no "Azovstaļ", var tikt līdz Melnajai jūrai? Ja var, tad viss atkarīgs no tā, cik daudz būs sērūdeņraža un vai tas pēc sastāva būs līdzīgs tam, kāds dabiskos apstākļos izveidojies Melnajā jūrā. Melnā jūra ir krietni lielāka tilpuma ziņā, un tas šajā ziņā ir būtiski. Ja "Azovstaļ" sērūdeņradis ir kaut kas daudz ķīmiskāks un principā tehnisks šķidrums, tad ietekme būs krasāka. Bet tāpat noteicošais būs apjoms un tālākā izplatība," skaidroja Skudra.
Azovas jūras stāvoklis – bēdīgs jau sen
Šobrīd Melnajā jūrā esošie sērūdeņraža krājumi ir veidojušies, organiskajām vielām sadaloties un, tā kā jūra ir noslēgta no okeāna un tajā nenotiek intensīva ūdens apmaiņa, tajā ir ideāli apstākļi, lai tās dziļajos slāņos veidotos bezskābekļa zonas un uzkrātos sērūdeņradis.
Savukārt Azovas jūra ir ļoti sekla, un, kā skaidroja Skudra, normālos apstākļos tajā nevajadzētu veidoties sērūdeņradim. Vides stāvoklis Azovas jūrā nav iepriecinošs jau sen – pirms vairākām desmitgadēm eksperti brīdināja, ka pasaulē seklākā jūra var kļūt par nākamo mirušo jūru, taču tās glābšanas pasākumi neatrada nedz politiski, nedz ekonomiski dzirdīgas ausis.
Jūra ilgstoši ir tikusi pārzvejota, tajā ir ieplūdušas saneses un pārlieku daudz barības vielas no Azovas jūras baseina upēm, kā arī pašā jūrā un tās krastos notikusi aktīva saimnieciskā darbība
– sākot no rūpniecības un beidzot ar naftas ieguvi. Jau pirms 20 gadiem tika brīdināts, ka Azovas jūra ir katastrofas priekšvakarā – tika runāts par tajā esošo smago metālu un ogļūdeņražu piesārņojumu un to, ka dažas tikai Azovas jūrai raksturīgās sugas jau ir izmirušas. Pārzvejas un piesārņojuma dēļ komerciālās zvejas apjoms kopumā Azovas jūrā kopš 20. gadsimta 70. gadiem ir samazinājies par 97 procentiem. Arī tilta izbūve pāri Kerčas šaurumam ir atstājusi ietekmi gan uz Azovas jūras zivju un zīdītāju sugām, gan ūdens apmaiņu kopumā.
Pētnieks: Grūti iedomāties dabiskas atjaunošanās nosacījumus
Jautāts, kāda ir Azovas jūras nākotne un vai esam to neatgriezeniski zaudējuši, Skudra kā izšķirošo faktoru minēja tās mazo tilpumu. "Ja konkrētajā vidē jau bija slikti, tad jebkurš jauns stresa avots visu tikai pasliktina. Manuprāt, ir grūti iedomāties nosacījumus, ka Azovas jūrā kaut kas dabiski spēs atjaunoties un uzlabosies," norādīja pētnieks.
Bažas par to, ka Azovas jūrai draud bēdīga nākotne, izskanēja jau sen, taču, neraugoties uz to, nekādi vides uzlabošanas vai saglabāšanas pasākumi netika īstenoti nepieciešamā laikā un apmērā. Šobrīd ir vēl pesimistiskākas prognozes, un diemžēl arī notiekošais reģionā nevieš cerības par Azovas jūras ekoloģisko jautājumu risināšanu.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
