Vai 2022.gadu vides jomā pavadīsim ārkārtas režīmā? Vides ekspertu prognozes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pērn ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vēstīja pasaulei, ka esam krustcelēs un no mūsu izvēlēm ir atkarīgs tas, vai tālāk ceļš vedīs sabrukuma vai izrāviena virzienā. ANO Vides programmas eksperti cer, ka 2022. gads vides jomā būs izrāvienu gads, taču atzīst, ka vides jomā šogad būtu jāizsludina “ārkārtas stāvoklis”. Arī Latvijā aptaujātie vides eksperti norādīja, ka darāmā vides jomā būs daudz un ka dabas resursu degradācijas un klimata krīzes kontekstā mēs jau dzīvojam ārkārtas apstākļos.

ĪSUMĀ:

  • Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs: Visvairāk jāsatraucas, ka vide netiek sistēmiski integrēta finanšu, ekonomiskās un sektorpolitikās
  • Rotbergs: Viens no lielākajiem 2022. gada izaicinājumiem – depozīta sistēma, ar kuras ieviešanu iekavēti 20 gadi
  • Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga: Būs izšķirošais brīdis īstenot nopietnu izrāvienu atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomās, lai tādējādi reaģētu uz enerģētikas krīzi un izpildītu politiskās apņemšanās.
  • Ievērojams notikums – beidzot paziņos dabas skaitīšanas rezultātus un pārskatīs dabas aizsardzības pieeju.
  • Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: Šogad beidzot vajadzētu noformulēt meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes
  • Ķerus: Izšķiroša loma būs arī lauksaimniecības politikas stratēģijas plānam

Ar depozīta sistēmu iekavēti 20 gadi

Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs uzskata, ka ar vides ārkārtas situāciju ir jārēķinās un jāveic ieguldījumi krīzes risināšanā un seku mazināšanā, kas nozīmēs mainīt paradumus, ekonomiku un patēriņa modeļus.  Jautāts, kādas ir Latvijā lielākās vides problēmas, kurām 2022.gadā būtu jāvelta īpaša uzmanība, Rotbergs norādīja, ka visvairāk būtu jāsatraucas par to, ka vide netiek sistēmiski integrēta finanšu, ekonomiskās un sektorpolitikās.

“Kā vienu no prioritātēm, par kurām domāt šajā gadā, es minētu visu, kas saistās ar virzīšanos ES Zaļā kursa virzienā – jautājumus, kas skar aprites un bioekonomikas attīstību, klimatneitralitāti, energoefektivitāti, finanšu sektoru, dabas daudzveidības saglabāšanu, lauksaimniecības un mežsaimniecības zaļināšanu, kā arī jaunu enerģijas avotu attīstību un izmaiņas transporta sektorā.”

Lai efektīvāk Latvijā ieviestu augstākminētos mērķus, Rotbergs uzskata, ka daudz tajā varētu palīdzēt finanšu sektora pievēršanās vismaz klimata neitralitātei.

Tiesa gan līderību zaļajām pārmaiņām viņš šobrīd Latvijā nesaredz. Kā otru lielāko gada izaicinājumu viņš min depozīta sistēmu, kurai jāsāk darboties jau februārī.

“Esam šajā ziņā iekavējuši 20 gadus. Tas nozīmē, ka ieradums samazināt un šķirot atkritumus vēl ir jāattīsta. Rīgai sāk trūkt platības, kur noglabāt atkritumus, tāpēc ir jāmeklē inovatīvi risinājumi, lai “pāršķirotu” jau esošos”, skaidroja Rotbergs.  

Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) pētnieks un biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga 2022.gada vides aktualitāšu sarakstā  ierindo gan ar atkritumu pārstrādi, gan vides izpratni un likumdošanu saistītus jautājumus.

Jāreaģē uz enerģētikas krīzi

“Arvien vairāk uzņēmumu interesējas par savu ietekmi uz klimatu un veidiem, kā to mazināt. Tas saistīts gan ar pieaugošos vispārējo izpratni par klimata pārmaiņu aktualitāti, gan ES taksonomiju, kas prasa bankām un uzņēmumiem pašiem izvērtē savus klimata riskus. Jāseko līdzi, lai tas nepārvēršas zaļmaldināšanas kampaņās. Tāpat šogad Latvijai ir jāpieņem klimata likums un jāsāk Nacionālā enerģijas un klimata plāna aktualizācija,” norāda pētnieks.

Viņaprāt, šogad būs arī izšķirošais brīdis īstenot nopietnu izrāvienu atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomās, lai tādējādi reaģētu uz enerģētikas krīzi un izpildītu politiskās apņemšanās.

Brizga arī uzsver, ka nopietni būs jādomā par organisko atkritumu šķirošanu. “Lai arī šie atkritumi būs jāsāk šķirot no 2023. gada, nepieciešams būtisks progress lielākajā daļā pašvaldību,“ skaidroja Brizga. 

Dabas skaitīšana rezultāti

Vides speciālisti norādīja, ka šis gads būs ievērojams arī ar to, ka beidzot tiks paziņoti dabas skaitīšanas rezultāti un pārskatīta dabas aizsardzības pieeja. Laikā no 2017. līdz 2021. gadam visā Latvijā pēc vienotas metodikas notika ES nozīmes biotopu apsekošana jeb dabas vērtību inventarizācija.

“Dabas skaitīšana jeb ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšana ir pabeigta un rezultāti ir apkopoti un jau pavisam drīz tiks izziņoti. Šogad vajadzētu tikt pieņemtiem lēmumiem par to, kas ar šiem apzinātajiem biotopiem notiks – proti, cik no tiem reāli aizsargāsim. Gaidot šos lēmumus, šie biotopi tiek aktīvi iznīcināti pat valsts zemēs. Tāpēc mēs ceram, ka  šis jautājums netiks novilcināts,” norādīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Par to, ka starptautiskas nozīmes dzīvotnes tiek iznīcinātas, biedrība ir ziņojusi vairākkārt un kopā ar citām vides nevalstiskajām organizācijām aicinājusi gan AS “Latvijas valsts meži” gan VARAM izbeigt šādas darbības. 

Tāpat Ķerus uzsvēra, ka šogad beidzot vajadzētu tikt noformulētām meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm. “Iepriekšējās meža nozares pamatnostādnes bija laika periodam no 2015. līdz 2020. gadam. Jaunās pamatnostādnes tā arī nav ieraudzījušas dienasgaismu, lai gan dažādu Zemkopības ministrijas  amatpersonu izteikumi liek domāt, ka kaut kur aizkulisēs pamatnostādnes top. No dabas aizsardzības viedokļa šis dokuments ir būtisks tāpēc, ka uz papīra būs fiksēts tas, ko Zemkopības ministrija tuvākajā laikā ir iecerējusi darīt ar Latvijas mežiem – vai virzīsimies ilgtspējīgas saimniekošanas virzienā vai turpināsim mežsaimniecības intensifikācijas ceļu, noplicinot mežu dabas daudzveidību,” skaidroja Ķerus.

Kāda būs lauksaimniecības politikas stratēģija?

Kā trešo vides jomas prioritāti 2022.gadam Ķerus minēja ar kopējā lauksaimniecības politikas stratēģijas plāna saistītus jautājumus. “Šis dokuments izšķirs, kā turpmākajos gados Latvijā tiks finansēta lauksaimniecība un zināmā mērā arī mežu apsaimniekošana. Pagājušā gada beigās Zemkopības ministrijai vajadzētu būt iesniegušai plāna piedāvājumu Eiropas Komisijā. Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālisti 2021.gada decembrī secināja, ka šī plāna īstenošana nevis nodrošinās mērķtiecīgu lauku vides aizsardzību, bet drīzāk turpinās vides, tostarp lauku putnu dzīvotņu, noplicināšanu. Šogad sekos diskusijas starp Latviju un Eiropas Komisiju par šo plānu, tāpēc būtu svarīgi, lai diskusiju rezultātā tiktu izskaustas videi kaitīgas subsīdijas, kas vietām plānā ieslēptas zem “zaļiem” virsrakstiem un sabiedriskais finansējums tiktu izmantots sabiedrības labumam, tostarp lauku vides saglabāšanai,” norādīja Ķerus.

Neilgtspējīgu risinājumu paslēpšana zem zaļiem virsrakstiem varētu būt viena no tendencēm, kas šogad liks sevi manīt gan dažādos plānošanas dokumentos, gan uzņēmumu nefinanšu ziņojumos.  Tāpēc sabiedrībā jābūt īpaši modriem un kritiski domājošiem, lai laikus atpazītu to, kas ir ilgtspējīgs no kāda, kas par tādu tikai vēlas kļūt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti