Sadaļas Sadaļas

Vāc parakstus mežu ciršanas aizliegšanai putnu ligzdošanas laikā

Latvijas Ornitologu biedrība (LOB) portālā manabalss.lv ir uzsākusi parakstu vākšanu, lai putnu ligzdošanas laikā aizliegtu mežu ciršanu. Ornitologi šādu iniciatīvu skaidro ar to, ka pavasara laikā mežu ciršanas dēļ iet bojā tūkstošiem putnu, tai pašā laikā mežu īpašnieki uzskata, ka jau tā viņiem ir daudz citu aizliegumu, kā arī tas varētu spēcīgi iedragāt visu mežistrādes nozari kopumā.

Ik dienu Latvijas mežos dārd motorzāģi un smagā tehnika, jo tiek izzāģēti meži. Pēc Latvijas Ornitologu biedrības datiem katru gadu valsts mežos vien mežizstrādes dēļ bojā iet vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu. Tāpēc Ornitologu biedrība aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

“Viens ir tas, ka šādi tiek izpostītas desmitiem tūkstošu putnu ligzdu katru pavasari, jo cērt mežu. Un otrs ir tas, ka mežizstrādes radītais troksnis ir arī būtisks traucējums aizsargājamām putnu sugām, kuru ligzdas varbūt netiek izpostītas. Piemēram, viens no iemesliem melnā stārķa sliktajām ligzdošanas sekmēm ir traucējums,” atklāj LOB vadītājs Viesturs Ķerus.

Taču mežu īpašnieki ir pret šādu ideju. Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas vadītājs Māris Liopa uzskata, ka jau šobrīd mežu īpašniekiem šajā laikā ir daudz citu ierobežojumu: “Tā nemaz nav, ka pavasarī tik mežonīgi cērt un iet iekšā mežā. Pirmkārt, mēs zinām, kāds ir stāvoklis ar lauku ceļiem. Tas vien ierobežo. Tad ir tā  saucamais sulu tecināšanas laiks, kad bērza izstrādi neveic. Nav jau nemaz tā, ka šos divus trīs mēnešus izstrāde ir aktīva.”

Tam, ka jau šobrīd ir virkne ierobežojumu pavasara laikā, piekrīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Daiga Vilkaste. Tāpat viņa stāsta, ka šobrīd nav pētnieciska pamatojuma, kas apliecinātu mežistrādes kaitējumu putniem: “Īsti jau nav neviena pētījuma, kas apliecinātu, kā tas kaitē putniem, cik putnu iet bojā. Tai pašā laikā arī šobrīd ir virkne ierobežojumu, kas ir saistīti ar putnu ligzdošanas laiku,” tā ministrijas darbiniece.

Ornitologu biedrība jau pirms četriem gadiem vērsās pie tā brīža Ministru prezidenta Valda Dombrovska ar atklātu vēstuli, aicinot pavasari likumos noteikt par kluso periodu un mežus necirst. Viesturs Ķerus atzīst, ka aizlieguma gadījumā mežstrādiekiem būtu arī finansiāli zaudējumi: “Iespējams, kaut kāds zaudējums būs. Es nezinu, cik milzīgs, jo nav pietiekama analīze no otras puses. Mēs par to jau esam runājuši, un galvenie, kam tas sagādās grūtības, ir mežizstrādes kompānijas, bet tās noteikti nav nepārvaramas problēmas, un vajadzētu runāt par iespējamiem risinājumiem, nevis šo problēmu dēļ iecirsties pret šādiem pārtraukumiem vispār.”

Gada laikā kokrūpniecība, kuras pamatā ir mežu ciršana, Latvijas ekonomikai ienes vairāk nekā 2,5 miljardus eiro. Mežu īpašnieku pārstāvis Liopa uzskata, ka aizliegums varētu Latvijas kokrūpniekus uz trīs mēnešiem izgrūst no tirgus. Tāpat Liopa saskata problēmu tajā, ka trīs mēnešus netiks nodarbināti mežstrādnieki.

“Mežistrādē notiek pilnīgs pārrāvums, ko darīt ar tehniku tiem, kam tā pieder? Tad tos trīs līdz četrus mēnešus viņi neko nedara. Un ir kaut kā jānotur šie cilvēki, kas strādā. Vai nu viņiem ir jāmaksā piespiedu atvaļinājums vai vispār jāatbrīvo uz vienošanās pamata. Tad kā tas notiek?” neizpratnē ir Māris Liopa.

Ornitologu biedrība kā iespējamo variantu, lai abas puses būtu apmiernātas, iesaka uz šādu aizliegumu pāriet pakāpeniski. Tikmēr ministrijā stāsta, ka, iespējams, vienkāršāk būtu pārstrādāt esošos aizliegumus un koriģēt par labu vienai vai otrai pusei. Šobrīd gan manabalss.lv ir savākti tikai daži simti parakstu. Bet, lai iniciatīva nonāktu Saeimā, jāsavāc 10 tūkstoši parakstu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt