“Pētījuma mērķis ir jaunu spoguļkarpu (Cuprinus carpio) šķirņu ekonomisko rādītāju salīdzināšana ar vietējām sugām. Lai to izpētītu, no Šilavotas zivjaudzētavas Lietuvā jūnijā atvesti 80 000 divu šķirņu karpu kāpuri, kas ielaisti Tomes zivju audzētavas filiāles “Dole” divos līdzīgos 0,9 ha lielos dīķos,” stāsta LLKC zivsaimniecības eksperts Raivis Apsītis.
Oktobrī dīķos veiks nozveju un mazuļus ievietos ziemošanai paredzētos baseinos. Lai nodrošinātu zivju mazuļiem nepieciešamo dabisko barību – zooplanktonu, pēc vajadzības veiks dīķu mēslošanu. Sasniedzot attiecīgu lielumu, zivju mazuļus manuāli sāks piebarot ar rūpnieciski ražotu granulētu barību, katru dienu kontrolējot apēsto apjomu. Barības devu plāno 1–1,5% (vidēji intensīva) dienā no kopējās zivju dzīvmasas, ko nosaka pēc kontrolzvejā iegūtajiem datiem. Kontrolzveju un kontrolsvēršanu pirmajā mēnesī veiks ik pēc 15 dienām, bet turpmākajā audzēšanas periodā – ik pēc 10 dienām. Saslimšanas gadījumos veiks ārstēšanas vai profilaktiskos pasākumus. Savukārt ik pēc mēneša karpu mazuļiem veiks parazitoloģiskos izmeklējumus.
Interesanti, ka pētījumā ne vien ik dienu dīķos pie meniķa 0,5–1 m dziļumā nosaka ūdens temperatūru, bet divas reizes nedēļā un divreiz dienā pēta arī ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzumu. To dara, saulei austot, un pulksten 17.00.
“Pašlaik mūsu zivjaudzētavās 80–90% no izaudzētās akvakultūras produkcijas ir karpa. Tomēr Latvijas kontekstā nevar runāt par šķirnes karpu audzēšanu, jo ar karpu selekciju un jaunu šķirņu izveidi, kā arī ar šķirnes vaislas materiāla uzturēšanu šobrīd neviens nenodarbojas, pasliktinot vietējo zivjaudzētāju konkurētspēju,” norāda Apsītis.
Pētījums ilgs 3–4 gadus, karpas izaudzējot līdz vaislas vecumam.
